Mape & okeāns

Ir norietējis vakars un atkal jau ausīs rīts. Piektā mācību diena. Ja, ja. Nu jau būs piektā dienu, kad centīšos kaut ko saprast un bokšķerēt portugāliski. Vismaz beidzot pusi no dienas pavadu, darot kaut ko jēdzīgu. Hmm.. mācoties. Bet man patīk. Ir interesanta un nav dikti grūta tā valoda. Lekcijas sākas plkst. 9. Tāds dīvains laiks, jo vienmēr ir apmācies un drēgns. Gribas silti saģērbties, bet, ejot mājās, knapi tiekam līdz istabiņai, lai nebūtu izcepušās. :D Vienā telpā bija kondicionieris vakar, tāpēc šorīt cēlos un vēlos ar slimu sajūtu, bet nu jau ir labāk. Pēc šīs telpas apmeklējuma, bija patīkami iziet ārā 40 grādos atkal sasildīties.

Mūsu mācību mape ir normālas mācību grāmatas apjomā. Tādu parasti mācās veselu gadu. Mums tā ir jāapgūst trijās nedēļās. Un es pat ticu, ka mums tas izdosies :D Domājiet paši, ja jau otrajā dienā mums bija Portugāles vēsture portugāļu valodā, kādā tempā mēs to mācāmies. :D Pēc lekcijas mums bija jāsadalās grupās pa 5 cilvēkiem un jātrod jautājumu lapas, kur jāizpilda dotie uzdevumi. Lieki teikt, ka viss bija portugāliski. Labi, ka bija noteikums, ka grupā jābūt vienam, kas kaut cik saprot portugāliski. Tas mūs glāba no tizlās nezināšanas sajūtas.

Pa dienām vēljoprojām ir ļoti karsts, ka ārā ilgi uzturēties nav iespējams. Tad nu atliek vakari, bet arī tad vairs īpaši negribās, jo ir nogurums. Jā, zinu :D uz ballītēm man te nemaz nevelk, jo nogurums ņem virsroku un apziņa, ka nākamā dienā agri jāceļas.

Te tāds vakarīgs skats no mūsu istabiņas loga.

Te Leirias centrs no cita skatpunkta.

Šis it kā esot lielākais ZARA veikals Portugālē, lai gan es par to īsti neesmu pārliecināta.

Te tā pati jaukā baznīca no cita skatpunkta.

Patīk man vērot mājas un balkonus, un vispār visādus interesantus sīkumus ieraudzīt.

Pagājušajās brīvdienās aizdevāmies atkal uz pludmali. Šoreiz jau uz nopietnāku, kur bija arī sērfotāji un daudz cilvēki, kuri baudīja gan ūdens, gan saules peldi. Lai gan jāsaka, ka ar peldēšanu ir diezgan pagrūti, jo okeāna viļņi ir lieli un prot visādus trikus, piemēram, veikli nogāzt no kājām pat mani :D Tā nu es iemācījos peldēšanas mākslu okeānā. Kārtība ir tāda. Viena daļa stāv krastā un gaida, kad atnāks septītais vai devītais, kā nu kuram, vilnis un apskalos.

Arī es no sākuma sevi varēju pieskaitīt pie pirmās daļas ekstrēmākajiem peldētājiem. Tas beidzās ar to, ka man virsū uzgāzās liels vilnis, gandrīz kā siena, un izskaloja mani maķenīt tālāk krastā.

Tad nu pametu pirmos peldētājus un devos pie otrajiem, kas bija aiz pirmā lielā viļņa un pēldējās kā akvaparka baseinā, kurā palaista viļņu mašīna. Jāsaka, ka tas bija patīkamāk, ja salīdzina ar šļūkāšanu pa akmeņiem. Kārtīgi izskaloju kaklu un degunu ar sālsūdeni.

Un vēl tie trešie. Sērferi. Domājams, ka drīz pāriešu arī uz šo līmeni :)

Miera brīdis..

Sestais vilnis..

Devītais vilnis!

Kā nu kurš. Cits ķēra lielos, bet cits kā ronis iznira tiem cauri.

Pēc abu veidu peldēm, sākām gaidīt autobusu, apstaigājot vietējo apkārtni. Pašā okeāna malā atrodas necilas, mazas mājiņas. Citas ir kā mājas, kur palikt tūristiem, citās dzīvo vietējie un ir PAT grausti, par ko bijām ļoti pārsteigtas ar Lieni.

Tā nu man te iet. Ik pa brīdim padomāju par savu Liepāju un saviem cilvēkiem, bet pārsvarā par portugāļu valodu un sauli :)

Lai jums skaidras debesis!

Līdz vēlākam!