Jāsaka, ka mums ir ļoti sasprignts brīvā laika grafiks. Varam staigāt, gulēt, izklaidēties.. tikai ne mācīties. Lai gan no 1dienas mums sāksies mācības, kuras jau vairs nevaram sagaidīt.
Vakar mūsu brīvā diena aizpildījās esot pie okeāna.
Ar autobusu devāmies uz S. Pedro de Moel, kur mūs sagaidīja liela migla un drēgnums. Neatmetām cerību un gājām uz.. gar piekrasti.
Tā da izskatījās vietā, kur devāmies ķert sauli.
Un, ja godīgi, tad mums pat izdevās. :)
Kamēr vēl bija apmācies, iztrakojāmies kopā ar viļņiem, kuri sitās pret klintīm un lēnām piepildīja mazo pludmales krastu.
Nokrita migla un atnāca ilgi gaidītā saule.
Īsti nevarēja saprast, bet likās, ka klāt ķer diezgan labi.
Bet tie viļņi. Pie katra varēja iesaukties, cik tie lieli un dažbrīd pat ļoti nodārdēja pret klintīm kā mērens pērkona dārds.
Ļoti ceru, ka reiz arī tikšu pie sērfošans :)
Mazā pieokeāna pilsētiņa S.Pedro de Moel radīja tādu kurorta sajūtu. Lielākā daļa cilvēku, kuri tur dzīvo, nav nemaz portugāļi un to varēja manīt pēc izskata.
Fotoaparāts atteicās strādāt, jo bija izsalcis, tāpēc bilžu vairāk nav. Staigājot pa mazajām ieliņām, vērojām mājas. Cita bija vienkārša, cita pārdomāti celta, citai pārdomāts dizains. Varējām tikai iedomāties, kāds skaists skats paveras tiem mcilvēkiem caur logu, kad ir saulriets.
Vēl viens novērojums ir tāds, ka visas tās puķes, kuras mēs saucam par istabas augiem, te arī aug. Tikai brīvā dabā un 100x lielāki. Piemēram, naudas koks. Tāds 1x1m. :)
Vēl arī zaļā zālīte. Tā te aug tikai pateicoties apūdeņošanai no apakšas un augšas. Ja iekāpj zaļajā zālienā, tad sajūta nav tālu no iekāpšanas purvā.
Un atkal vakara pusē aiz mūsu loga var dzirdēt visādas dīvainas skaņas. Gājām ārā lūkot. Un jā. Zāliens tika laistīts no augšas un dīvainās skaņas rodas no ūdens atsišanās pret metāla stabiņiem.
Bet tā kopumā GribāS MācītieS, lai cik dīvaini tas arī neliktos.
Līdz vēlākam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru