I Dille

Lai nav tā, ka nav nekā.
Pirms lielas dienas izdarīt mazus labus darbus ir labi :)
Tādu bija daudz. Un man par šo dienu jāsaka, ka tāda nebūtu slikta arī pēdējā diena. Ik vakara dienas novērtēšana.
Tālāk bauda acīm un galvenais jau sirdij.

 Par sapņiem!

Laikam par laiku

Kā jums liekas, kur laiks steidzas?

Vai viņam biznesa vai ģimenes darīšanas?

Gleznojamais onkulis (viņam, protams, ir arī vārds) šodien sūdzējās, ka viņm tur priekšā laiks iet ļoti lēni. It īpaši tad, ja es aizveru aizkaru priekšā logam, kas traucē, un arī viņa novērtojamiem mākoņiem. Toties mēs, kas pie molberta mokās ar toņiem un otām, un pareizajiem triepieniem, laiks aizlido vēja spārniem..

Iemācīties neskriet pakaļ laikam, bet iet līdz ar to.

Foto - te.

Izpūta dvēseli.

Ir tāds jociņš par to, ka uz jūru var iet izpūsties. Tā kā ciemos ir atskrējusi Katja, tad pēc šādas tādas sēdes nolēmu, ka jāaiziet jūra palūkot, cik krastu daudz apsiekalojusi, un pie reizes izpūsties. Bet ziniet, dvēseli gandrīz pazaudēju. Knapi aiz vienas rokas noturēju. Pavisam to atlika vietā atrastā poga. Iztēlojos, ka tā ir skursteņslauķa, kurš šorīt tik cītīgi tīrīja melno caurumu, kamēr es runāju par mīlestību, attiecībām un citām lietām... Labi norunāju.
Tagad sapūstā nekārtība galvā ir sakārtota pa vietām un puķīšu zupa (tēja, kas ielieta bļodiņā - jasmīnu/piparmētru un 77 cukurmaziegraudiņi) tūlīt būs izdzerta. Tas nozīmē, ka jāliekas uz auss, jo rīt jau ir jauna diena. Bet lieta tāda, ka negribās dzīvi vairs nogulēt.

Lai nevienam nerastos aizdomas, kāpēc tik saldi runāju, tad saku uzreiz, ka esmu iemīlējusies tikai dzīvē :)

Labās sajūtas

Es pastāstīšu pāris labās sajūtas. Tās ir daudz. Tikai jāprot sajust ar visām maņām. Tad arī neinteresantu darbu vai notikumu, vai padarīt par interesantu.

Negaiss, kad debesis ir uzrīkojušas uguņošanu ar negaisa mākoņiem, kas mēdz būt visdažādākajās krāsās.

Pēc tā varavīksnes meklēšana, kas ir kā sacensība ar mazākajiem bērniem.

Tauriņu deja.

Meklēt mākoni ar zelta maliņu un atrast to ar lielu zelta vidu.

(redze)

Smarža, kas ir pēc tikko pļautas zāles un ja vēl bonusā ir lietus... pati, pati labākā.

(oža)

Pavasarī pirmie cīruļi.

Pļavā bez cilvēkiem. Tur dzied klusums un Māte.

Dabas koncertzāle sadarbībā ar pūšļu fuku.

(dzirde)

Sava dārza odziņas.

Audzinātās un lolotās aprikozes.

Tās par pārsteigumu pašas radījušas jaunu šķirni.

Šokolāde ar veseliem riekstiem.

Un pat zāles, kuras garšo pēc kaut kā neiedomājami briesmīga, bet tā apziņa, ka tas palīdz veseļoties, ir laba. :)

(garša)

Akmeņi, zāle, smiltis, grīda un pat putekļi. Pēdas ir labs noteicējs, kad pienācis brīdis izslaucīt istabu.

Svārki veikalā. Lielākoties noteicošais ir materiāls un tikai tad ornamets vai ziedu raksts. (tauste)

Sen nesatikti labie cilvēki beidzot atgriežas mājās.

Brālis izdots pie sievas.

Flautas spēle saulrietā, jūras krastā. (+ dzirde, redze)

(SIRDS SAJŪTA)

Baudi, kamēr vēl ir! To cilvēks bieži vien aizmirst. Sajūtu pasaule ir viena, bet reālā ir otra. Dzīvojot abās, var noķert to īsto dzīves sajūtu. Reālā pasaulē mēs dzīvojams katrs, bet cik no jums prot dzīvot arī sajūtu pasaule? Jautājums pašiem priekš sevis.

Lai priecīgi un skaisti!

Jo vairāk dara, jo mazāk padara!

Un tā tas tiešām ir. Piemēram, skolā daudz jāmācās un ārpus skolas ir daudz citu interesantu nodarbju un darbu. It kā tos un šos dara, bet skolas darbus tik cītīgi nedara. Tātad teiciens ir vietā! Tāpēc nācās vien izmantot bibliotēkas nakti iekš LiepU, kas varen labi iedvesdmoja un, tagad atgriešoties mājās, jau sāku domāt par to, kā rīt atkal iešu uz bibliotēku un turpināšu rakstīt par jūgendstilu Rīgā.

Tas tā būtu viens punkts. Otrs punkts ir par pārkāpšanu pāri sev vai tradicionālajam sevī, vai pat bailēm. Šodien bija gleznošana un, kā parasti, pasniedzējs palūdza, lai palaižu viņu manā vietā. Vienmēr viņš veic kādas izmaiņas, bet nu šoreiz tā bija grandiozas un tādas, ka man un citiem rāvās elpa ciet. NU KUR VAR KRĀSOT TIK ZAĻUS MATUS?! Un sarkanu degunu un un un.... Beigās sanāca tīri labi un pat reālāk, nekā pirmstam man bija mans skopais krāsu krāsojums. Vispār lieliski salīdzināju savus darbus. Pirmā kursā tie bija spilgti un droši gleznoti, bet tagad paliek arvien bailīgāki un bailīgāki. Varbūt prombūtne Portugālē dara savu.. Šodiena bija iedrošinoša diena.

.. kā arī nelāga, jo pilns mēness un visādas kaites. Te kājā krampis iemeteas, galvā sāk durt un mašīna ir pazaudējusi dzīvību. Ceru, ka rīt spēšu viņu izdakterēt. Savādāk tas būtu ļoti skumji, ja netiktu mājās pie krāsniņas taisīt savu jauno meistarmezglu.

Redz, kāds cilvēks slinks palicis. Kādreiz braukāja ar autobusiem un viss bija kārtībā. Tagad, kad mašīna, vairs jau ar autobusu negribas braukt :P

Un vēl! Ja jums ir kam rādīt piemēru un ir ko audzināt, tad dariet to ar vislabāko sirdsapziņu un dotiet mazajiem ķipariem labo, lai tie izaug par lieliem un gudriem cilvēkiem, kas reiz izmainītu šo pasauli, jo katrs jau mēs to vaarm izdarīt. Vajag tikai noticēt ;)

Ralfs perē.

Marta vienkārši labi izskatās un dod prieku saulei un pārējiem!

Priecājieties un sviniet dzīvi! ;)

Nospļauties par sesijām un darbiem, un citām nebūšanām.

Vieglāk

Mācoties un mocoties, uzdodot sev jautājumus par to, vai tiešām tas ir tas, ko es vēlos..

.. ja jau sanāk un padodas, tad lai jau ir, jo citam redz padodas labāk kas cits. Tikai šoreiz tā atšķirība, ka nepadodas man, kur nu vēl citam, kas peiprot ko citu.

Cerot uz sen nebūto jogas nodarbību, ka tā nomierinās, vīlos, jo šodien nenotika. Nevarēju taču braukt mājās un atkal ķerties klāt pie mācīšanās, ja tikko biju atlaulājusies no tās uz divām stundām. Tomēr aizbraucu mājās, bet lai uzvilktu ērtāku apģērbu un savus brienamos apavus un bridu pa Liepājas oranžajām ielām uz jūras pusi. Garām Rožu aplim, garām himnai un Vēja mātei. Ejot pa Kūrmājas dārzu, man ik pa brīdim oranžā Saule iezibsnīja acī sakot, ņem vieglāk, nebēdā. Smaids atnāca pats no sevis. Kā gan var nesmaidīt, ja Saulei rūp kāda cilvēka mazā bēda. Pašā jūras krastā vējš smiltis trenca tieši pretim viļņiem. Tās garām skrienot sauca, ka viņām nav laika bēdāt, jo pirms ieskriešanas vilnī vēl jāpaspēj viena deja izdancot. Tad ko nu es ar savu bēdu.

Un tam visam pāri vēl tik viegli skanēja Viegli manās ausīs.

Lūk, tas ir tas, kas izglāba manu dienu. Lieliski cilvēki dara lielisku darbu. Te būs vairāk par fondu "Viegli".

Vajag piedot cilvēkiem viņu muļķību. Iegriezīsim jau tikai sev ne viņiem, ja turēsim ļaunu prātu. Ar labiem vārdiem gan vajag mēģināt likt justies vainīgiem, bet tikai ar labiem, jo viss atpakaļ nāk.

Došos pie miera, lai rīt ar jauniem spēkiem var ķerties klāt mācībām mocībām.

Lai jums viss labi!

mazo lapiņu laiks

Jā. Ir pavasaris un ir gan mazās lapiņas kokiem, gan man mazās lapiņas ar nebeidzamu darbu sarakstu man. Bet neraugoties uz to, vienmēr būšu iemīlējusies pavasarī tik daudz, cik vien iespējams iemīlēties gadalaikā. Galvenais ir kārtīgi izmazgāt acis, ausis, degunu un iet ārā lūkoties, klausīties un smaržot mazo lapiņu laiku.

Ziniet, laiks skrien ātri un katru dienu notiek kas tāds, par ko būtu vērts runāt un diskutēt. Savā galvā vai ar citiem, tas būtu gluži vienalga. Hmm.. tā, piemēram, tagad tieši būtu vērts padiskutēt par to, kāpēc interaktīvās kolāžas vietā stāstu te jums visādus niekus? Atbilde ir pavisam vienkārša, lai pēc tam ķertos pie tā paša darba tik ar tukšu galvu un visu uzmanību. Domas ir kā aitas. Tās vēljoprojām man un jums ir jāmācās ganīt.

Pavasarī kaut kas galvā samežģās un tu pēkšņi kļūsti traks. Dari lietas, ko iepriekš neesi darījis un domā, kādu nedarbu un darbu vēl pastrādāt.

Tā, piemēram, aizdomājos, ka man tik pierasta lieta, staigāšana pa mežu 5 km rādiusā vienai pašai, citiem šķiet traki bailīgs pasākums. To es vēljoprojām neuzskatu par traku izdarību. Priekš manis trakāk ir kāpt uz skatuves un dziedāt mikrafonā. Lūk, tas bija traki aizraujoši un līdz ar to tas būs jādara vēlreiz. (Kā māku tā maunu - dziedāšanas konkurss)

Vēl traki ir saplūst ar savām domām un fantāziju pasauli. Tas man pēdējā laikā izdodas varen labi. Nākamajā dienā pēc dziedāšanas devāmies ar jauniešu fotostudijas ļautiņiem uz Ziemeļu fortiem un ķērām kompozīcijas un tās dienas sajūtas. Karsts gluži nebija. Bija gan mētelis, gan zābaki, gan cimdi. Paši redziet..

Bet es, lūk, savā prātā izdomāju, ka tik auksts nemaz nav un tas taču ir jauki neslēpties no skarbā vēja un aukstuma pieskāriena. Lai jau skar.

Sanāca skaisti. Starpcitu, drīzumā mums būs portretu izstāde ar nosaukumu "Abpus", jo iejutāmies gan modeļa ādā, gan fotogrāfa. Vadugunīs. Pirmie kucēni slīcināmi.

Tā par fantāzijas tēmu runājot, vienu vakaru taisījām gardumus ar iemītnieci no kaimiņistabas. Dažkārt panesas lielie joki. Tad centāmies vācu valodu uzfrišināt un aizrunājāmies tik tālu, ka sāku bēdāties par to, ka pannu nav iespējams nomazgāt un riekstiņu uzcept nesanāks. Es tik ļoti noticēju, ka mani izsita no ticības Lienes teikums: Davai, taisam! .. Labrīt.

Štrasenziebenaben. Nu re, sanāca šādi. No paša sākuma gribējās rakstīt pavisam par ko citu. Piemēram, par to, ka tā ir lieka laika tērēšana saprast citus cilvēkus. Labāk ir iemācīties saprast sevi un tad tik dzīvot. Lai tie citi ir kādi ir.

Pēdējā laikā arī esmu ieguvusi pāris jaunas iesaukas. Kasītis, stulbais zālēdājs un zaļais gurķis. Tik tā vidējā varbūt nav pozitīvā nozīmē, jo nāk no mana brāļa puses. :D Viņam ir spēcīga karma, kas neliek dažus labus mierā pat sapņos.

Pēdējais.

Fotogrāfijā nopietna problēma ir apmākušās vai izdegušas debesis - baltas. Izdomāju,ka jāpacīnās ar tām.

Dabas bērns ir laimīgs :)

Labi. Es ķeros atpakaļ pie savas interaktīvās kolāžas.

Adio!

saruna

Vakar kāds pačukstēja, ka man jāiet klausīties Māti, jo viņai esot skumji. Šorīt cēlos, jāsaka, ka diezgan vēlu, jo Elitas modinātājs mani nepamodināja. It kā nedzirdēt to nav iespējams (tas briesmīgi trinkšķošais no seniem laikiem), tāpēc domāju, ka tas ir apslimis. Nu nekas. Var jau iet ārā arī pusdienlaikā. Nonācu pie pirmā krustojuma un sāka smidzināt lietus. Tā kā man bija ieplānots paliels maršruts, sāku domāt, vai nedoties atpakaļ. Nu nekas. Lai jau smidzina un līņā, un slapina visu. Neesmu jau no cukura. Galu galā nevarēju pievilt Māti. Ļāvu tai paraudāt uz sava pleca un klausījos. Viņa tiešām bija saskumusi. Tagad esot grūti sevi savākt pēc ziemas garajiem mēnešiem. Bet pavisam drīz jau jutīšoties labāk. Mierināju un teicu, ka laiks jau visu saliek pa vietām, tad atkal sajauc un tad atkal saliek.. nu tā, lai interesantāk. Nevar jau vienmēr dzīvot laimīgi un priecīgi.. Jā.

Tā un tikko šim teikumam nāca arī pierādījums, kas mani izsita no domas.

Nekas.

*

saldā garša

Zinat, kas ir bezgala gards? Braunijs! mmmm

Šis gan nav mans, bet apmērām tā tas izskatās un garšo bezgala gardi :)

Vēl šajās dienās manā kontā ir trifeles (jauna recepte), sezamu pankūciņas (tādi kā cepumi vairāk) un daļēji arī ķiršu kūka, kuras laikā gan man bija milzīga ķilda ar mazo brāļa meitu. Viss kārtībā. :D Uzmanības trūkums, es teiktu. ..jā, šos un visādus citus gardumus var atrast 4 sezonās.

Kas vēl no jauna?

10 min. dienā mācos ģitāru spēlēt, jo ilgāk nevar, tad pirksti paliek nervozi un sāk pukstēt. Tie man tomēr jāsaudzē, jo svarīgs instruments skolā.

Un ziniet, kas vēl? Pavasaris nu jau ir atnācis ciemos. Tagad tik vēl iejūtas, lai justos te labi. Tomēr grūti jau tā vienkārši ieņemt Ziemas vietu. Tā pat kā man ir grūti izmest nu jau cik gadus nokalpojušos divus zābaku pārus. Svētas jūtas. Bet nekas. Izmetīšu, tik vietā pavasara kurpītes jāatrod.

Man tāds nelāgs ieradums (vai lāgs) skatīt interesantus blogus un interesantus cilvēkus tajā pašā draugiem.lv un atrast sev derīgas lietas. Tā, piemēram, mazajai māsas meitiņai izkārtoju dalību modes skatē. Labi, ne gluži izkārtoju, bet pasviedu ideju, ka vajag :) Un re!

http://kids-gazette.blogspot.com/

Anna (ar sarkano lakatiņu). Mazliet nobijusies, bet tomēr kārtīgi saviļņojās savā pirmajā modes skatē. Mazs secinājums, ka manā ģimenē lielākā daļa ir iejutušies modeļu ādā. Varbūt skan dīvaini, bet fakts.

Un zinat, kas vēl? Pirmie darbi arī siltumnīcā veikti, kas nozīmē, ka pavisam drīz Mārsiliešiem būs pašiem savi redīsi, salāti un citi gardumi. Bērzs savu suliņu jau arī sāk tecināt. Ņemiet vērā!

Vēl tāds sīkums. Šodien filosofijā bija seminārs par kristīgo filosofiju un atklājās tas, ka 10 baušļi attiecas tikai uz vīriešiem. :) ha ha viela pārdomām

Labs i. Ai nē. Vēl kas. Es te iedvesmojos no citiem un meklēju veidu, kur iedvesmu noķert, jo ziniet kā, man tajā skolā tāda radoša tā darīšana. Tā nu ir sanācis, ka iedvesmoju arī citus. Manuprāt, tas ir jauki un es to turpināšu darīt. :)

Un tagad... Tev krekls uz kreiso pusi uzvilkts!

Aprill, aprill. :)

Šis gan nebūs aprīļa joks. Liepājnieki ir atvadījušies no vecā labā Afanasija Ņikitina. :(

Lai labs aprīlis! Un ķeriet gadus, kas skrien kā stirnas ;)

Laurita!

''Par un ap vidī''

Šodien bija LiepU Komunikāciju diena, kur tika uzaicināts Māris Olte. Aplausi un cieņa Elīzai! :) Malacis, pasākums bija lielisks! Nekas nenogāja pa neceļiem.

Olte vispār gudrs un vienkārš cilvēks. Visādas brīnumu lietas piestāstīja un patiesībā tik vienkāršas un pašsaprotamas, kas katram pašam būtu ļoti labi jāsaprot. Bet nevar jau, jo ir grūti. Mūs nepārtraukti kāds potē ar pilnīgi lieku un nevajadzīgu info tikai tādēļ, lai nopelnītu naudu.

Visas sarunas pamatā bija mudinājums būt tuvāk videi, nevis sēdēt salīkušam ar vienu roku klikšķinot un otru klabinot. Ejiet ārā slēpot vai ko citu darīt.

Latvieši esot vienu gadu visādus labumus no meža iznesuši, ja nemaldos,

14 milj. Ls vērtībā. Mūsos iekšā ir liels potenciāls, tik jāliek lietā un aiziet. Zelsim un plauksim.

Ēdiet D vitamīnu un ja ārā nespīd saule, tad veidojiet sauli ap sevi. Esiet pozitīvi un domājiet labas domas. Jo labais piesaista labo!

Te vairāk par Olti: http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/sabiedriba/2011/03/17/maris-olte-neformali-par-vidi-un--vides-faktiem-/

Vispār pēdējā laikā galva kūp. Ideju pilna galva un vēl pilnāka ikdiena ar visādām radošajām aktivitātēm!

Lai jauka nedēļas nogale :) Ieelpojiet plaušās pirmās pavasara vēsmas ;)

Grēviņš šovakar teica, lai cilvēki priecājās. Un lai saņemās un nebēdā tie, kuriem martā ir jādara visādas lietas. Gan tīkamas, gan ne tik tīkamas. Tas ir jāizdara un viss. Viņam ir taisnība. Šovakar noteikti..

Šīs dienas pucēšanās patiesību sakot bija varen jautrs pasākums. No sākuma tika sapucēta maķenīt māja un tad es pati. Tiesa gan muļķīgi bija pasākuma vidū, kura dēļ tā pucējos, saprast, ka neesmu uzkrāsojusi skropstas vienai acij. Bet tas nekas, jo to jau zinu tikai es :)

Esmu uzķērusi to labo sajūtu, kad ar saviem spēkiem varu pārsteigt cilvēkus un jāsaka, ka man tas ir iepaticies. Tāpēc variet gaidīt pārsteigumus :)

Nedēļas nogalē biju Rīgā, kur veicu pētījumu starp rīdziniekiem un liepājniekiem. Īss rezumē: Rīdzinieki ir krāsaini savos uzskatos, izskatos, domās un darbos. Liepājnieki. Vienkārši mierīgie iedzīvotāji. Neviens nevienam negrib lekt acīs ar jebko. Protams, ir izņēmumi, bet pa lielam. Es, manuprāt, esmu viens no izņēmumiem. Tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, kā teiktu filosofijas jaukais pasniedzējs. Viņš: ..jo kundzīte uz M burta varētu nesaprast. Pēc šī teikuma manas acis apmeta riņķi ap auditoriju, lai pārleicinātos, ka man vienīgai uzvārds vai vārds ir uz M..

Vēl tikai mani moka nedaudz jautājums, vai sieviete, kura autobusā bija ieņēmusi manu vietu ir sieviete.. jā. nē. Liepājniece vai rīdziniece?

Es šovakar draudzēšos ar mazo skumju, jo kāda jauka cilvēka dvēsele ir aizlaidusies prom no šīs zemes. Tad nu dodu tai laimi, lai jaunajā vietā prieks lielāks.

?

Saņēmu šorīt mājasdarbu no Aijas. Tad nu pildu jautājumus.

Kas ir pirmā lieta, ko iedomājies, kad piecelies no rīta?

Cik modinātājus diez esmu nogulējusi.. (tā nu sanāk, ka ieeju vēlu gulēt un agri ceļos, lai dzīvi nenogulētu).

Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?

Sejas vēstījumu kopumā. Vai cilvēks ir starojošs, pelēks vai kā citādi interesants vai neinteresants. Tad laikam tās būs acis, jo tur jau tas prieks vai bēdas parasti iemitinās visspilgtāk.

Pirmā lieta, ko ņemtu līdz uz neapdzīvotas salas?

Pirms laika būtu teikusi, ka nazi, telti vai sērkociņus, bet tagad saku, ka labāko draugu vai cilvēku, kuram varu uzticēties.

Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?

Žāvēti ķirši, lazdu un indijas rieksti. Varbūt kāda mandele un rozīne arī bija pa vidam.

Pēdējais cilvēks ar kuru tu runāji pa telefonu?

Ar mammu. Jautāju viņai, kur var nopirkt magones, jo Rimi neatradu. =/

Pēdējā filma, ko tu noskatījies?

Iesāku vakar skatīties Away we go, bet miegs ņēma virsroku. Aaa šorīt seriālu Vampīru dienasgrāmatas :D (ieradums Portugālē)

Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?

Tagad lasu Artūra Skrodera grāmatu "Iespaidu kolekcionārs". Pēdējā, ko izlasīju, bija Viljama P. Janga grāmata "Būda". Grāmata atbildēja uz dažiem man svarīgiem dzīves jautājumiem. Laba. Iesaku!

Tad nu mans uzdevums ir uzdot šos jautājumus 3 citiem blogotājiem.

Tātad: Inese G., Ieva R. un Valts.

Jums trijiem veiksmīgu pildīšanu un pārējiem veiksmīgu dienu! :)

Sirsniņdiena

Šo dienu iesāku ar:

Nē, patiesībā, kad pamodos sāku šķaudīt. Tas noteikti nebija labs iesākums.. Lai nu kā. Centos iekustināt savu smadzeni ar dažādu domu domāšanu. Rezultātā domāju par savu :D bakalaura darbu. Jā, jā par agru, bet laiks skrien ātri un nekad jau nevar zināt. Varbūt kaut kur atpalikšu un laiks paspēs krietni atrauties no manis, tad būs grūti piedzīt atkal.

Vispār ārā bija ļoti auksts. Bet tā kā man ir piemērots apģērbs, tad auskstumu sajutu pēc tā, ka nāsis sasalst. Tad vēl izstaigāju puspilsētu, izbridu pusi kupenas, kas bija pa ceļam, un pārstaigāju vairākus ledus pleķīšus. Bet tieši pie pašām mājām gandrīz būtu pavērsusi strauju skatu uz zvaigžņotajām debesīm.

Ar šo ierakstu es gribēju pateikt, ka "tur" ierakstu sērija ir beigusies un sākas "te" daļa. Iemesls tam bija saruna ar pasniedzēju, kurš teica, ka fotogrāfijām klāt būs jāraksta esejas. Teicu, ka nemāku rakstīt. Tad jau man nepatīkot arī latviešu literatūra. Es atbildēju, ka lasīt protu, tikai rakstīt ne. Tad nu metu sev izaicinājumu un neatmetu nekam ar roku tikai slinkuma dēļ ;) ..kā izrādās tas pie vainas, ka nemāku rakstīt. Treniņi, treniņi, treniņi.

Un ziniet ko? Mājās tomēr ir vislabāk.

Lai saulaini!

par brīvdienām

Starp multenēm un reklāmām, burtiem un neražām tomēr saņemos un ierakstos. Ne jau tas, ka slinkums rakstīt vai kā, bet tas, ka neprotu tā labi izteikties. Tik labi, lai man pašai patiktu, tāpēc šoreiz būs daudz vizuālā materiāla :) Varbūt arī atruna, jo brīvdienas bija lieliskas un stāstāmā ir bezgala daudz.

Tā nu "drēgno" Portugāli pametot, kopā ar Sabīni devos uz Spāniju.

It kā jau tuvu, bet ar lidmašīnu 3 h...

Kanāriju salas.

Pats pirmais pārsteigums bija, kad, izejot no lidostas, jau tumšā vakarā, pēkšņi pazuda visa elektrība. Visas laternas, Ziemassvētku rotājumi, gaismas izdzisa. Tas bija labs brīdis, lai sajustu, kur esmu ieradusies. Siltais gaiss glaudīja.

Vakarā tik varēja ošņāt un priecāties par silto gaisu. Īstā sajūsma bija, kad no rīta cēlos un izvēlos uz terases. 300 m attālumā šalca okeāns, kur jau bija pilns ar vēja ganītājiem. Šortiņos un krekliņā biju priecīga būt 16.decembrī. Jau nākamajā dienā devāmies uz tūristu pilsētu Las Americas.

Nepatika. Pārāk tūristīgi. Tur iegādājos jaukas kartiņas, kuras arī tajā pašā vakarā sarakstīju un iemetu nākamajā dienā. Un ziniet, vakar vismaz dažas no tām sasniedza savu galamērķi :D

Dzīvojām mazā ciematiņā vārdā La Tejita. Tā uzmanīgi skaitot saskaitījām ar Lauru, ka vēl bez mums tur dzīvo vismaz 4 latvieši.

Viens no tiem Rinalds, kurš vairākas reizes pats nostopējās un aizveda mūs uz tuvējo El Medano pilsētiņu vai atveda mājās ar milzīgiem iepirkumu maisiem.

Te devāmies lasīt kaktusa gardos augļus un apskatīt milzīgu un spokainu alu, kur, iespējams, dzīvo daudz, daudz baložu. Kanārijās saukti par putniņiem :D La Tejita ir slavena ar Montanja Roha kalnu. Skats no terases.

Tas ir sarkans, sarkans un ļoti jauks ar visādām alām un interesantām vietām. Vienā pusē kalnam ir La Tejitas pludmale, kur ir daudz pūķotāju. Otrā pusē ir geju pludmale, kur svinējām Ziemassvētkus.

Izklausās dīvaini, jā. Bet tā vieta patiešām ir ļoti skaista. Sataisījām rosolu, paņēmām keksu ar nazi, gāzes baloniņu un guļammaisus un devāmies savos svētkos.

Pavisam noteikti tie bija paši neparastākie mani Ziemassvētki.

Gulēt pludmalē, skatīties zvaigznēs un ķert adrenalīnu no citu bailēm. No rīta izrādījās, ka mēs visas tomēr nebaidījāmies no cilvēkiem, bet arī no NLO :D Bija arī mākslas brīdis.

Pārdomas par aizvadīto nakti.

Un mūsu uzcītīgais sargs Hilde.

Un es ar Džangu.

Nākamā dienā bija pilnīgi neinteresanta dzīvespriecīgā suņa vietā.

Iepriekšējā dienā bijām uzbraukušas salas augšā uz galvaspilsētu Santa Cruz un piepilsētiņu La Laguna, kur esot labākas ballītes uz šīs salas. Tā jau arī laikam jābūt, ja trīs kvartāli ir pilni ar klubiem un bāriem visplašākajā gaumes aplitūdā.

Otrajos Ziemassvētkos...

devāmies uz pludmali sauļoties un snorkelēt. Snorkelējot pavērās pavisam cita pasaule. Dažbrīd neinteresanta, dažbrīd elpu aizraujoša, kad saproti, ka garām papeld maza raja vai ieraugi jūras ezi tieši zem vēdara.

Protams, nevar nepieminēt, ka Tenerife ir slavena ar trešo lielāko vulkānu pasaulē vārdā Teide. Slavenākais leņķis, kā šis brīnums tiek bildēts.

Vienu dienu devāmies arī tā apskatē.

Tā diena bija vēl vienas jaunas pasaules atklāšana.

Piedzīvojumiem bagāta diena un tādu dēļ ir pat vairāk nekā vērts dzīvot. Pastaiga pa/cer/zem mākoņiem.

Šis mazais šunelis ir Gučī, kas pieder beļģu onkulītim, kurš mūs no pamestās un spokainās Vilaflor pilsētiņas uzveda augšā uz Teidi. Vilaflor pilsētiņā.

Maziem spāņiem, mazas durtiņas.

Stikla bumba uz terases, kas reizēm parāda apgriezto pasauli.

Ceļš, kuru katru dienu mērojām uz tuvējo El Medano pilsētiņu.

Un brīnumi.. katru dienu no jauna.

Satikti daudz jauni cilvēka ar ļoti interesantiem dzīves stāstiem. Savādāk nemaz būt nevar, jo viņi dzīvo Tenerifē un nav spāņi. Vienu dienu Dominiks (beļģis, mūsu taksists ar Porche) aizveda mūs līdz netālajam lidlaukam. Tajā vietā lielās lidmašīnas bia 15 m augstumā virs mums un gatavojās nolaisties. Tā bija sajūta. Traki laba sajūta.

Te pēdējās dienās vēl iespējām ar Lauru izlikt trakumu uz sienas.

Rīta pastaigas un rotaļas ar Hildi.

Brīžiem viņa pat ļoti mūs spēja sasmīdināt. Braucot prom skrēju pa visām istabām, lai savāktu kopā visas savas kurpes un zeķes. Tie viņai kalpoja kā modinātāji, ko no rīta iebāzt visiem sejā. :D

Jaukas vakariņas El Medano restorānā zem kura skalojās ūdens. Montanja Roha no otras puses.

Vēl vesels stāsts ir par došanos mājup uz Portugāli. Gandrīz nokavēta lidmašīna un 2 dienu būšana skaistajā Porto pilsētā. Bet tas lai šoreiz paliek pie manis :) Divas bildes, lai sajustu Porto noskaņu.

Jaunais Gads arī nebija zemē metams! Gardas vakariņas, daudz un smieklīgs salūts, cilvēki no visām pasaules malām un bārs ar trakiem cilvēkiem. Es ceru, ka viss gads būs tāds, kāds bija 1. janvāris, jo tas bija patiešām ļoti jauks :)

Labi. Ķeros atpakaļ pie darbiem, lai, nu jau pavisam drīz, varu doties uz mājām bez parādiem un laimīga. :)