103 domas

Es uzrakstīju 100 un 3 domas. Un tad pa 1 izdzēsu. Pa vienai pazuda visas.
Cilvēks tagad grib pateikt tik daudz, bet nepasaka neko. Jo kādam tas šķiet muļķīgi, kāds neklausās.
Ko tad? Vārdus laidīs vienus pašus pa pasauli maldīties? Labāk lai paliek mājās.

between incredible ornaments*

tikai mājasdarbs.

Ja dzīvi varētu nosaukt par ornamentiem, tad tas būtu teicams veids, kā to vizuāli attēlot. 

Punkts pie punkta, motīvs pie motīva, raksts pie raksta un tā tas top. 

Emociju garšu pieliek klāt krāsa, kas ir spējīga runāt pat vairāk par sevi pašu.

Krustdūriens, otas triepiens, pikselis...

mazi sīkumi, kas reizēm ir milzīga dzīves pievienotā vērtība.

*bio - "starp neticamiem ornamentiem" biogrāfijas sadaļas vietā

mācības.. dzīves, protams

Laime?
Laime nav nekas vairāk 
kā laba veselība un slikta atmiņa.
/Alberts Šveicers/


Es gan nepiekrītu, jo šodien mana sliktā atmiņa mani gandrīz piebeidza..


Esiet sveicināti!


Apsolījos sev "pēcsesijas" te piekāpt. Nav jau tā, ka ļoti liela vajadzība, bet varbūt tomēr te un tagad vajag.
 Ar jaunām idejām, jauniem darbiem, pienākumiem un piedzīvojumiem esmu sākusi 2012. gadu.
Un ar vienu lielu dzīves mācību, ko esmu guvusi un gribu dot tālāk.Visi to zina, bet maza daļa to pazīst un dzīvo.

Liela daļa cilvēku gaida, kad notiks kaut kas. Kaut kas mainīsies un būs. Un, kad pienāks Jaunais gads, tad pavisam noteikti.. Nekā ne. Turpināsi izturēties un rīkoties kā iepriekš, saņemsi un darīsi to pašu ko iepriekš. Tāpēc ļauj sev vaļu! Dzīvo! Spirinies pretī, ja gribās. Pasmaidi, ja negribās un dziedi, ja sirds kliedz!
Saki, jā, ja parasti teiktu nē. Apstājies tur, kur nekad neesi apstājies. Pasaki to, ko nekad neesi varējis pateikt. Pieņem, meklē, ķer un grāb izaicinājumus. Sapņo lielus un lielus sapņus, jo agrākie lielie sapņi uz šo fonu būs mazi, tāpēc būs spiesti piepildīties!
Jā, jā, zinu, ka izklausos kā kārtējā grāmata par pareizo dzīvošanu un tā. Bet TĀ ir. Vienkārši tā ir. Kā rakstīts grāmatās.
Tik vienkārši. Tev tikai atliek tagad un te izdarīt to, ko darīsi vēlāk. Tagad un te pārsteidz citus, bet pirmkārt pats sevi.
Kā bērni māk dzīvot! Viņi dzīvo tā, kā tas būtu jādara. Atcerieties, kad bijāt pavisam mazi, ko domājāt, ko darījāt. Tas bija citādi. Realitāte bija viena liela iedomu pasaule. Visur reālais mudžinājās ar vistrakākajiem domu lidojumiem. Tā bija ikdiena. Te mans pavisam niecīgs bērnības fragments:

Vajag staigāt pa dzīvi ar basām kājām, lai var sajust visu. 

Līdz kaulam asumu, kad vajag, un dūnu maigumu.

Dzīvojiet labi, labi? :)

I Dille

Lai nav tā, ka nav nekā.
Pirms lielas dienas izdarīt mazus labus darbus ir labi :)
Tādu bija daudz. Un man par šo dienu jāsaka, ka tāda nebūtu slikta arī pēdējā diena. Ik vakara dienas novērtēšana.
Tālāk bauda acīm un galvenais jau sirdij.

 Par sapņiem!

Laikam par laiku

Kā jums liekas, kur laiks steidzas?

Vai viņam biznesa vai ģimenes darīšanas?

Gleznojamais onkulis (viņam, protams, ir arī vārds) šodien sūdzējās, ka viņm tur priekšā laiks iet ļoti lēni. It īpaši tad, ja es aizveru aizkaru priekšā logam, kas traucē, un arī viņa novērtojamiem mākoņiem. Toties mēs, kas pie molberta mokās ar toņiem un otām, un pareizajiem triepieniem, laiks aizlido vēja spārniem..

Iemācīties neskriet pakaļ laikam, bet iet līdz ar to.

Foto - te.

Izpūta dvēseli.

Ir tāds jociņš par to, ka uz jūru var iet izpūsties. Tā kā ciemos ir atskrējusi Katja, tad pēc šādas tādas sēdes nolēmu, ka jāaiziet jūra palūkot, cik krastu daudz apsiekalojusi, un pie reizes izpūsties. Bet ziniet, dvēseli gandrīz pazaudēju. Knapi aiz vienas rokas noturēju. Pavisam to atlika vietā atrastā poga. Iztēlojos, ka tā ir skursteņslauķa, kurš šorīt tik cītīgi tīrīja melno caurumu, kamēr es runāju par mīlestību, attiecībām un citām lietām... Labi norunāju.
Tagad sapūstā nekārtība galvā ir sakārtota pa vietām un puķīšu zupa (tēja, kas ielieta bļodiņā - jasmīnu/piparmētru un 77 cukurmaziegraudiņi) tūlīt būs izdzerta. Tas nozīmē, ka jāliekas uz auss, jo rīt jau ir jauna diena. Bet lieta tāda, ka negribās dzīvi vairs nogulēt.

Lai nevienam nerastos aizdomas, kāpēc tik saldi runāju, tad saku uzreiz, ka esmu iemīlējusies tikai dzīvē :)

Labās sajūtas

Es pastāstīšu pāris labās sajūtas. Tās ir daudz. Tikai jāprot sajust ar visām maņām. Tad arī neinteresantu darbu vai notikumu, vai padarīt par interesantu.

Negaiss, kad debesis ir uzrīkojušas uguņošanu ar negaisa mākoņiem, kas mēdz būt visdažādākajās krāsās.

Pēc tā varavīksnes meklēšana, kas ir kā sacensība ar mazākajiem bērniem.

Tauriņu deja.

Meklēt mākoni ar zelta maliņu un atrast to ar lielu zelta vidu.

(redze)

Smarža, kas ir pēc tikko pļautas zāles un ja vēl bonusā ir lietus... pati, pati labākā.

(oža)

Pavasarī pirmie cīruļi.

Pļavā bez cilvēkiem. Tur dzied klusums un Māte.

Dabas koncertzāle sadarbībā ar pūšļu fuku.

(dzirde)

Sava dārza odziņas.

Audzinātās un lolotās aprikozes.

Tās par pārsteigumu pašas radījušas jaunu šķirni.

Šokolāde ar veseliem riekstiem.

Un pat zāles, kuras garšo pēc kaut kā neiedomājami briesmīga, bet tā apziņa, ka tas palīdz veseļoties, ir laba. :)

(garša)

Akmeņi, zāle, smiltis, grīda un pat putekļi. Pēdas ir labs noteicējs, kad pienācis brīdis izslaucīt istabu.

Svārki veikalā. Lielākoties noteicošais ir materiāls un tikai tad ornamets vai ziedu raksts. (tauste)

Sen nesatikti labie cilvēki beidzot atgriežas mājās.

Brālis izdots pie sievas.

Flautas spēle saulrietā, jūras krastā. (+ dzirde, redze)

(SIRDS SAJŪTA)

Baudi, kamēr vēl ir! To cilvēks bieži vien aizmirst. Sajūtu pasaule ir viena, bet reālā ir otra. Dzīvojot abās, var noķert to īsto dzīves sajūtu. Reālā pasaulē mēs dzīvojams katrs, bet cik no jums prot dzīvot arī sajūtu pasaule? Jautājums pašiem priekš sevis.

Lai priecīgi un skaisti!