Laikam par laiku

Kā jums liekas, kur laiks steidzas?

Vai viņam biznesa vai ģimenes darīšanas?

Gleznojamais onkulis (viņam, protams, ir arī vārds) šodien sūdzējās, ka viņm tur priekšā laiks iet ļoti lēni. It īpaši tad, ja es aizveru aizkaru priekšā logam, kas traucē, un arī viņa novērtojamiem mākoņiem. Toties mēs, kas pie molberta mokās ar toņiem un otām, un pareizajiem triepieniem, laiks aizlido vēja spārniem..

Iemācīties neskriet pakaļ laikam, bet iet līdz ar to.

Foto - te.

Izpūta dvēseli.

Ir tāds jociņš par to, ka uz jūru var iet izpūsties. Tā kā ciemos ir atskrējusi Katja, tad pēc šādas tādas sēdes nolēmu, ka jāaiziet jūra palūkot, cik krastu daudz apsiekalojusi, un pie reizes izpūsties. Bet ziniet, dvēseli gandrīz pazaudēju. Knapi aiz vienas rokas noturēju. Pavisam to atlika vietā atrastā poga. Iztēlojos, ka tā ir skursteņslauķa, kurš šorīt tik cītīgi tīrīja melno caurumu, kamēr es runāju par mīlestību, attiecībām un citām lietām... Labi norunāju.
Tagad sapūstā nekārtība galvā ir sakārtota pa vietām un puķīšu zupa (tēja, kas ielieta bļodiņā - jasmīnu/piparmētru un 77 cukurmaziegraudiņi) tūlīt būs izdzerta. Tas nozīmē, ka jāliekas uz auss, jo rīt jau ir jauna diena. Bet lieta tāda, ka negribās dzīvi vairs nogulēt.

Lai nevienam nerastos aizdomas, kāpēc tik saldi runāju, tad saku uzreiz, ka esmu iemīlējusies tikai dzīvē :)