?

Saņēmu šorīt mājasdarbu no Aijas. Tad nu pildu jautājumus.

Kas ir pirmā lieta, ko iedomājies, kad piecelies no rīta?

Cik modinātājus diez esmu nogulējusi.. (tā nu sanāk, ka ieeju vēlu gulēt un agri ceļos, lai dzīvi nenogulētu).

Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?

Sejas vēstījumu kopumā. Vai cilvēks ir starojošs, pelēks vai kā citādi interesants vai neinteresants. Tad laikam tās būs acis, jo tur jau tas prieks vai bēdas parasti iemitinās visspilgtāk.

Pirmā lieta, ko ņemtu līdz uz neapdzīvotas salas?

Pirms laika būtu teikusi, ka nazi, telti vai sērkociņus, bet tagad saku, ka labāko draugu vai cilvēku, kuram varu uzticēties.

Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?

Žāvēti ķirši, lazdu un indijas rieksti. Varbūt kāda mandele un rozīne arī bija pa vidam.

Pēdējais cilvēks ar kuru tu runāji pa telefonu?

Ar mammu. Jautāju viņai, kur var nopirkt magones, jo Rimi neatradu. =/

Pēdējā filma, ko tu noskatījies?

Iesāku vakar skatīties Away we go, bet miegs ņēma virsroku. Aaa šorīt seriālu Vampīru dienasgrāmatas :D (ieradums Portugālē)

Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?

Tagad lasu Artūra Skrodera grāmatu "Iespaidu kolekcionārs". Pēdējā, ko izlasīju, bija Viljama P. Janga grāmata "Būda". Grāmata atbildēja uz dažiem man svarīgiem dzīves jautājumiem. Laba. Iesaku!

Tad nu mans uzdevums ir uzdot šos jautājumus 3 citiem blogotājiem.

Tātad: Inese G., Ieva R. un Valts.

Jums trijiem veiksmīgu pildīšanu un pārējiem veiksmīgu dienu! :)

Sirsniņdiena

Šo dienu iesāku ar:

Nē, patiesībā, kad pamodos sāku šķaudīt. Tas noteikti nebija labs iesākums.. Lai nu kā. Centos iekustināt savu smadzeni ar dažādu domu domāšanu. Rezultātā domāju par savu :D bakalaura darbu. Jā, jā par agru, bet laiks skrien ātri un nekad jau nevar zināt. Varbūt kaut kur atpalikšu un laiks paspēs krietni atrauties no manis, tad būs grūti piedzīt atkal.

Vispār ārā bija ļoti auksts. Bet tā kā man ir piemērots apģērbs, tad auskstumu sajutu pēc tā, ka nāsis sasalst. Tad vēl izstaigāju puspilsētu, izbridu pusi kupenas, kas bija pa ceļam, un pārstaigāju vairākus ledus pleķīšus. Bet tieši pie pašām mājām gandrīz būtu pavērsusi strauju skatu uz zvaigžņotajām debesīm.

Ar šo ierakstu es gribēju pateikt, ka "tur" ierakstu sērija ir beigusies un sākas "te" daļa. Iemesls tam bija saruna ar pasniedzēju, kurš teica, ka fotogrāfijām klāt būs jāraksta esejas. Teicu, ka nemāku rakstīt. Tad jau man nepatīkot arī latviešu literatūra. Es atbildēju, ka lasīt protu, tikai rakstīt ne. Tad nu metu sev izaicinājumu un neatmetu nekam ar roku tikai slinkuma dēļ ;) ..kā izrādās tas pie vainas, ka nemāku rakstīt. Treniņi, treniņi, treniņi.

Un ziniet ko? Mājās tomēr ir vislabāk.

Lai saulaini!