Pirmā posma noslēgums.

Šo ierakstu rakstu ar nokavēšanos, jo atkal jau man ir problēmas ar datoru, tāpēc neņemiet ļaunā par mazliet garlaicīgu omu.
Tā nu bija atlikušas vēl divas lielas mācību dienas un eksāmens jau bija klāt. Jāsaka, ka pēc trīs nedēļu ilgas portugāļu valodas apguves, kaut kas ir iegūts un ir saprasts. Visi erasmusnieki vairāk vai mazāk, bet tomēr veiksmīgi nokārtoja testu. Mans vērtējums bija “labi” un tas ir ļoti labi :). Pēc 3 nedēļu gara darba un testa visi erasmusnieki godam nopelnīja pusdienas, par kurām gan paši arī maksājām. Pusdienas bija 10 vakarā. :D Tās bija lieliskas, tikai mērce, kas bija klāt zivij, palika visu acīs un garšas kārpiņās nesaprasta. Ēdām uzkožamās maizītes, zivi, spinātus, gardus saldos, dzērām vīnu un alu, un kafiju, kas bija kā noslēdzošais dzēriens. Tad nu visi paēduši un padzēruši, devās ballītes virzienā. Šķiet, ka visos klubiņos erasmusniekus pazīst kā raibus suņus. Kā ieradāmies, tā ballīte uzņēma apgriezienus un sākās lielie danči. Ne tikai klubā iekšā, bet arī ārā, atcerējāmies pāris tradicionālā deju vakara dejas. Viena no tām bija jautrā zviedra Markusa vardīšdeja. To nu laikam neviens neaizmirsīs. Protams, pēc plkst. diviem mums nācās visiem lēnā solī doties mājās, jo tad portugāļi iet gulēt.
Kurš no mums bija vairāk saguris, tas gāja gulēt, bet lielākā daļa turpināja ballīti skolas pagalmā. Turpinājās smiekli un sarunas līdz pašam rīta agrumam. Un plkst. 11 jau visi bijām skolas amfiteātrī uz sertifikātu izsniegšanas ceremoniju. Skats nebija dzīvelīgs. :D Vairāk vai mazāk visi bija miegaini, saguruši, ar saulesbrillēm un dažs arī ar lielajām ūdens pudelēm. :D Pasniedzējas bija sagādājušas pārsteigumu un mums tika prezentēts video ar mūsu tautu dejām. Smieklu un aplausu jūras uzbangojums bija. Tas tā, lai mūs atmodinātu. Visbeidzot izdalīja sertifikātus, samīļoja mūs un palaida brīvībā.
Sajūta bija tāda, ka jābrauc jau mājās, bet, patiesībā, tagad tikai viss sāksies. Sakravājām čemodānus, cits vēl pagulēja, atvadījāmies visi un devāmies ceļā uz savām pilsētām. Mūs, 4 latvietes, uz Kaldašu nogādāja spānis Gabriels. Jauks puisis, kuram draugi reiz uzdāvināšu Disney dziesmu izlases cd (visu ceļu klausījāmies). :)
Mazliet maldoties aizkļuvām līdz mūsu skolai, kas sagādāja mazu vilšanos - “Bildē izskatījās daudz labāk..!” Tādu teikumu tik spējām pateikt, bet satraukumam nav pamata, jo skolā notiek remonts un pēc tā, tā izskatīsies vēl labāk nekā iepriekš. Tālāk, mazliet vairāk maldoties, braucām meklēt “meiteņu” kojas. Arī tās atradām. Labi, ka mums bija Gabriels, kurš lēni runājot spāniski, sarunāja visu ar mūsu koju dežuranti. Izpalīdzējis mums, devās uz savām “puišu” kojām. Tā nu tas te ir, jā.. Katra dabūjām savu istabiņu (Caldas da Rainha mācīsimies es, Liene, Aiga un Sabīne) Šīs kojas pat ir nedaudz labākas nekā Leirias, bet tomēr ir doma meklēt dzīvokli, lai ir sava vieta un savi noteikumi. Tā nu arī garā diena, kas var teikt, ka ilga veselas divas dienas, bija beigusies.
Par pirmajiem iespaidiem un otrajiem iespaidiem, ierodoties Caldas da Rainhā nākošajā ierakstā. :)

Arlabunakti!