Jo vairāk dara, jo mazāk padara!

Un tā tas tiešām ir. Piemēram, skolā daudz jāmācās un ārpus skolas ir daudz citu interesantu nodarbju un darbu. It kā tos un šos dara, bet skolas darbus tik cītīgi nedara. Tātad teiciens ir vietā! Tāpēc nācās vien izmantot bibliotēkas nakti iekš LiepU, kas varen labi iedvesdmoja un, tagad atgriešoties mājās, jau sāku domāt par to, kā rīt atkal iešu uz bibliotēku un turpināšu rakstīt par jūgendstilu Rīgā.

Tas tā būtu viens punkts. Otrs punkts ir par pārkāpšanu pāri sev vai tradicionālajam sevī, vai pat bailēm. Šodien bija gleznošana un, kā parasti, pasniedzējs palūdza, lai palaižu viņu manā vietā. Vienmēr viņš veic kādas izmaiņas, bet nu šoreiz tā bija grandiozas un tādas, ka man un citiem rāvās elpa ciet. NU KUR VAR KRĀSOT TIK ZAĻUS MATUS?! Un sarkanu degunu un un un.... Beigās sanāca tīri labi un pat reālāk, nekā pirmstam man bija mans skopais krāsu krāsojums. Vispār lieliski salīdzināju savus darbus. Pirmā kursā tie bija spilgti un droši gleznoti, bet tagad paliek arvien bailīgāki un bailīgāki. Varbūt prombūtne Portugālē dara savu.. Šodiena bija iedrošinoša diena.

.. kā arī nelāga, jo pilns mēness un visādas kaites. Te kājā krampis iemeteas, galvā sāk durt un mašīna ir pazaudējusi dzīvību. Ceru, ka rīt spēšu viņu izdakterēt. Savādāk tas būtu ļoti skumji, ja netiktu mājās pie krāsniņas taisīt savu jauno meistarmezglu.

Redz, kāds cilvēks slinks palicis. Kādreiz braukāja ar autobusiem un viss bija kārtībā. Tagad, kad mašīna, vairs jau ar autobusu negribas braukt :P

Un vēl! Ja jums ir kam rādīt piemēru un ir ko audzināt, tad dariet to ar vislabāko sirdsapziņu un dotiet mazajiem ķipariem labo, lai tie izaug par lieliem un gudriem cilvēkiem, kas reiz izmainītu šo pasauli, jo katrs jau mēs to vaarm izdarīt. Vajag tikai noticēt ;)

Ralfs perē.

Marta vienkārši labi izskatās un dod prieku saulei un pārējiem!

Priecājieties un sviniet dzīvi! ;)

Nospļauties par sesijām un darbiem, un citām nebūšanām.

Vieglāk

Mācoties un mocoties, uzdodot sev jautājumus par to, vai tiešām tas ir tas, ko es vēlos..

.. ja jau sanāk un padodas, tad lai jau ir, jo citam redz padodas labāk kas cits. Tikai šoreiz tā atšķirība, ka nepadodas man, kur nu vēl citam, kas peiprot ko citu.

Cerot uz sen nebūto jogas nodarbību, ka tā nomierinās, vīlos, jo šodien nenotika. Nevarēju taču braukt mājās un atkal ķerties klāt pie mācīšanās, ja tikko biju atlaulājusies no tās uz divām stundām. Tomēr aizbraucu mājās, bet lai uzvilktu ērtāku apģērbu un savus brienamos apavus un bridu pa Liepājas oranžajām ielām uz jūras pusi. Garām Rožu aplim, garām himnai un Vēja mātei. Ejot pa Kūrmājas dārzu, man ik pa brīdim oranžā Saule iezibsnīja acī sakot, ņem vieglāk, nebēdā. Smaids atnāca pats no sevis. Kā gan var nesmaidīt, ja Saulei rūp kāda cilvēka mazā bēda. Pašā jūras krastā vējš smiltis trenca tieši pretim viļņiem. Tās garām skrienot sauca, ka viņām nav laika bēdāt, jo pirms ieskriešanas vilnī vēl jāpaspēj viena deja izdancot. Tad ko nu es ar savu bēdu.

Un tam visam pāri vēl tik viegli skanēja Viegli manās ausīs.

Lūk, tas ir tas, kas izglāba manu dienu. Lieliski cilvēki dara lielisku darbu. Te būs vairāk par fondu "Viegli".

Vajag piedot cilvēkiem viņu muļķību. Iegriezīsim jau tikai sev ne viņiem, ja turēsim ļaunu prātu. Ar labiem vārdiem gan vajag mēģināt likt justies vainīgiem, bet tikai ar labiem, jo viss atpakaļ nāk.

Došos pie miera, lai rīt ar jauniem spēkiem var ķerties klāt mācībām mocībām.

Lai jums viss labi!