laikapstākļu maiņa

Tad nu beidzot arī šeit ir atnākuši ne tik labi laikapstākļi. Vakar pirmo reizi lija. Un ārā smaržoja tāpat kā Latvijā lietus laikā :) Jāsaka, ka daudzas dienas ir solītas mākoņainas, bet vienmēr tās pamanās mākoņus pazaudēt un atnāk ar karstu un spilgtu sauli. Tikai ne pēdējās divas dienas. Zālīte arī lietus laikā tiek cītīgi laistīta.

Vienu vakaru devāmies arī izlūkot, kas notiek Leiria pa nakti. Erasmusnieku bariņā mērojām ne tuvo, ne arī tālo ceļu līdz centram. Gājām uz vietu, ko mums ieteica. Tur spēlējā grupa un dziedāja sieviete visādas zināmas dziesmas angļu valodā, kurām, protams, erasmusnieki dziedāja līdzi. Jāsaka, ka latviešu meitenes piesaistīja daudzu uzmanību ar savu dejošanu :D, jo viņi tik tur klausās vai arī lieto visādus šķidrumus. Kad grupa tur beidza spēlēt [ap plkst.1.30], devāmies meklēt citu vietu. Atradām. Tur gan bijām tikai mēs un kādi divi/trīs cilvēki un bārmenis. Mūzika bija ciešama un padejot arī varēja. Pēc brītiņa jau bija pilns ar cilvēkiem. Visi gan bija vīrieši. Tad iededzās gaisma, tika aiztaisīti logi. Sajūta nebija patīkama :D Visādas domas jau pazibēja galvā. Visiem apmeklētājiem tika paziņots, ka : "Party is over!". Atkal jau devāmies ārā domāt, ko lai iesāk. Tā nu apstaigājām tuvējo apkārtni un noskaidrojām, ka plkst. 2 viss ir ciet un ir jāiet mājās. Tā arī darījām. Koju sētā visi sēdēja un izrādās, ka netika iekšā. Mēs, gudrās latvietes, pirmā stāvā dzīvojot, atlauzām/atvērām savas žalūzijas un pa logdurvīm ielīdām iekšā un atvērām centrālās durvis arī pārējiem.

Bez mācīšanās, brīvdienās pabijām pie okeāna, protams. Šoreiz gan tas izskatījās nedaudz savādāks. Redzējām, kas notiek bēguma laikā.

Ūdens pazušana atklāja, ka zem tā patiesībā ir milzīgi akmeņi. Tas izskaidroja faktu, kāpēc cilvēki citās vietās gāja vairāk un citās vietās nemaz negāja peldēties. Piedošanu par kvalitāti, jo par fotoaparātiem aizmirsām, ka tādi ir.

Vēl viens gards atklājums ir lupīnes. To sēklas. Pēc okeāna vēders krietni lika par sevi manīt, tad nu vajadzēja to kaut kā apmānīt. Iegādājāmies kaut kādas sēkliņas, kas garšoja gan pēc popkorna, gana arī pēc sevis. Tādas kraukšķīgas un sāļas. Izrādās tās ir lupīņu sēklas. Veikalā ir nopērkami arī kā Tremocos. Arī sāļi. Var lietot, kā piedevu pie alus, piemēram, kopā ar sieru un vēl.

Tie, kuri nezina, kas ir lupīnas..

Mājupceļā - pārsteigums pie kojām. Vēl joprojām īsti nevaram saprast, kāda veida ēka pie kojāma atrodas. Cietums vai kas, jo dzeloņu ir daudz!

Kā arī sargsuņu.. No sākuma gan izskatījās, ka tikai 2.. skaitījām un saskaitījām 10!

Bija mums arī pasākums, kas atkal nedaudz lika padomāt par mājām un atcerētos to jauko māju/Latvijas sajūtu un parādīt to arī citiem. Nezinu gan, vai līdz galam tas mums izdevās, bet centāmies. Uzdevums bija parādīt savas valsts tradicionālo deju. Tūdaliņ, tāgadiņ likās piemērota. Tad nu no sirds izsmējušās un iemācījušās soļus (te nu atcerējos savu bērnību, kad mamma man koridorā to mācīja), dancojām. Savu prezentāciju gan iesākām ar šo video - http://www.youtube.com/watch?v=SrvVkTwQqtU un Prāta Vētras - Welcome to my country.

Daudzi priekšnesumi bija atraktīvi, pāris arī ne tik atraktīvi, bet nu kopumā iemācījāmies daudz.

Poļu polonēzi

Vāciešu Schueplatter - http://www.youtube.com/watch?v=w5mRA3dE4hU&feature=related

tiešām smieklīga deja :D

Iepazīstieties! Šis ir mūsu vienīgais un smieklīgākais zviedrs. :D Markus mums mācīja vardīšu deju un pēc tam vēl izdancināja mūsu grupas skolotāju Fatimu (baznīca) :D.

Viena no zviedra spārnotajām frāzēm ir "I write like a sh*t!". Šodien gan tāds kluss bija, jo apslimis.

Paši itāļi ar priekšnesumu - We no speak americano. No viņu puses gan deja, gan popiela!

Vēl bija arī dejošana ar slotas kātu, zaļumballes dejas, makarena, vēderdejas un vēl Wiskas ekstrēms un mazāk ekstrēms.

Šodienas lekcijas galvenā nodarbe, klausoties ļoti, ļoti daudz portugāļu valodas klausīšanās uzdevumus. Acīm neļāvu lipt ciet, zīmējot ... aplīšus un tā :D (formāts A4, IPL lodīšu pildspalva, '10).

Vēl viens atklājums ir tas, ka mums caur kojām un skolas ēku cauri iet iela. Te pat ir aplis, gājēju pārejas, stāvvietas un daudz zīmes. :D

Arī filmu vakars bija - The Age of stupid. Viena no globālo problēmu filmām. Diezgan mīlīga un naiva, ja salīdzina ar citām tāda veida filmām. Un teiciens: "Ko ta es viens varu darīt pasaules labā..." Aizmirstiet, lūdzu! Es jau tagad sāku domāt, ka mājās man būs jādodas ar kājām, jo tās lidmašīnas..

Gribēju arī uzrakstīt, ka no maniem 4 kurpju pāriem vairs tikai viens ir vesels. Viss saplīsis, bet nu pēc pēdējās rindkopas varbūt tomēr tas ir liels, liels sīkums.

Dzīvojiet saudzīgi, cilvēki!

Adeus!