Labās sajūtas

Es pastāstīšu pāris labās sajūtas. Tās ir daudz. Tikai jāprot sajust ar visām maņām. Tad arī neinteresantu darbu vai notikumu, vai padarīt par interesantu.

Negaiss, kad debesis ir uzrīkojušas uguņošanu ar negaisa mākoņiem, kas mēdz būt visdažādākajās krāsās.

Pēc tā varavīksnes meklēšana, kas ir kā sacensība ar mazākajiem bērniem.

Tauriņu deja.

Meklēt mākoni ar zelta maliņu un atrast to ar lielu zelta vidu.

(redze)

Smarža, kas ir pēc tikko pļautas zāles un ja vēl bonusā ir lietus... pati, pati labākā.

(oža)

Pavasarī pirmie cīruļi.

Pļavā bez cilvēkiem. Tur dzied klusums un Māte.

Dabas koncertzāle sadarbībā ar pūšļu fuku.

(dzirde)

Sava dārza odziņas.

Audzinātās un lolotās aprikozes.

Tās par pārsteigumu pašas radījušas jaunu šķirni.

Šokolāde ar veseliem riekstiem.

Un pat zāles, kuras garšo pēc kaut kā neiedomājami briesmīga, bet tā apziņa, ka tas palīdz veseļoties, ir laba. :)

(garša)

Akmeņi, zāle, smiltis, grīda un pat putekļi. Pēdas ir labs noteicējs, kad pienācis brīdis izslaucīt istabu.

Svārki veikalā. Lielākoties noteicošais ir materiāls un tikai tad ornamets vai ziedu raksts. (tauste)

Sen nesatikti labie cilvēki beidzot atgriežas mājās.

Brālis izdots pie sievas.

Flautas spēle saulrietā, jūras krastā. (+ dzirde, redze)

(SIRDS SAJŪTA)

Baudi, kamēr vēl ir! To cilvēks bieži vien aizmirst. Sajūtu pasaule ir viena, bet reālā ir otra. Dzīvojot abās, var noķert to īsto dzīves sajūtu. Reālā pasaulē mēs dzīvojams katrs, bet cik no jums prot dzīvot arī sajūtu pasaule? Jautājums pašiem priekš sevis.

Lai priecīgi un skaisti!