Vieglāk

Mācoties un mocoties, uzdodot sev jautājumus par to, vai tiešām tas ir tas, ko es vēlos..

.. ja jau sanāk un padodas, tad lai jau ir, jo citam redz padodas labāk kas cits. Tikai šoreiz tā atšķirība, ka nepadodas man, kur nu vēl citam, kas peiprot ko citu.

Cerot uz sen nebūto jogas nodarbību, ka tā nomierinās, vīlos, jo šodien nenotika. Nevarēju taču braukt mājās un atkal ķerties klāt pie mācīšanās, ja tikko biju atlaulājusies no tās uz divām stundām. Tomēr aizbraucu mājās, bet lai uzvilktu ērtāku apģērbu un savus brienamos apavus un bridu pa Liepājas oranžajām ielām uz jūras pusi. Garām Rožu aplim, garām himnai un Vēja mātei. Ejot pa Kūrmājas dārzu, man ik pa brīdim oranžā Saule iezibsnīja acī sakot, ņem vieglāk, nebēdā. Smaids atnāca pats no sevis. Kā gan var nesmaidīt, ja Saulei rūp kāda cilvēka mazā bēda. Pašā jūras krastā vējš smiltis trenca tieši pretim viļņiem. Tās garām skrienot sauca, ka viņām nav laika bēdāt, jo pirms ieskriešanas vilnī vēl jāpaspēj viena deja izdancot. Tad ko nu es ar savu bēdu.

Un tam visam pāri vēl tik viegli skanēja Viegli manās ausīs.

Lūk, tas ir tas, kas izglāba manu dienu. Lieliski cilvēki dara lielisku darbu. Te būs vairāk par fondu "Viegli".

Vajag piedot cilvēkiem viņu muļķību. Iegriezīsim jau tikai sev ne viņiem, ja turēsim ļaunu prātu. Ar labiem vārdiem gan vajag mēģināt likt justies vainīgiem, bet tikai ar labiem, jo viss atpakaļ nāk.

Došos pie miera, lai rīt ar jauniem spēkiem var ķerties klāt mācībām mocībām.

Lai jums viss labi!