Sirsniņdiena

Šo dienu iesāku ar:

Nē, patiesībā, kad pamodos sāku šķaudīt. Tas noteikti nebija labs iesākums.. Lai nu kā. Centos iekustināt savu smadzeni ar dažādu domu domāšanu. Rezultātā domāju par savu :D bakalaura darbu. Jā, jā par agru, bet laiks skrien ātri un nekad jau nevar zināt. Varbūt kaut kur atpalikšu un laiks paspēs krietni atrauties no manis, tad būs grūti piedzīt atkal.

Vispār ārā bija ļoti auksts. Bet tā kā man ir piemērots apģērbs, tad auskstumu sajutu pēc tā, ka nāsis sasalst. Tad vēl izstaigāju puspilsētu, izbridu pusi kupenas, kas bija pa ceļam, un pārstaigāju vairākus ledus pleķīšus. Bet tieši pie pašām mājām gandrīz būtu pavērsusi strauju skatu uz zvaigžņotajām debesīm.

Ar šo ierakstu es gribēju pateikt, ka "tur" ierakstu sērija ir beigusies un sākas "te" daļa. Iemesls tam bija saruna ar pasniedzēju, kurš teica, ka fotogrāfijām klāt būs jāraksta esejas. Teicu, ka nemāku rakstīt. Tad jau man nepatīkot arī latviešu literatūra. Es atbildēju, ka lasīt protu, tikai rakstīt ne. Tad nu metu sev izaicinājumu un neatmetu nekam ar roku tikai slinkuma dēļ ;) ..kā izrādās tas pie vainas, ka nemāku rakstīt. Treniņi, treniņi, treniņi.

Un ziniet ko? Mājās tomēr ir vislabāk.

Lai saulaini!