laikapstākļu maiņa

Tad nu beidzot arī šeit ir atnākuši ne tik labi laikapstākļi. Vakar pirmo reizi lija. Un ārā smaržoja tāpat kā Latvijā lietus laikā :) Jāsaka, ka daudzas dienas ir solītas mākoņainas, bet vienmēr tās pamanās mākoņus pazaudēt un atnāk ar karstu un spilgtu sauli. Tikai ne pēdējās divas dienas. Zālīte arī lietus laikā tiek cītīgi laistīta.

Vienu vakaru devāmies arī izlūkot, kas notiek Leiria pa nakti. Erasmusnieku bariņā mērojām ne tuvo, ne arī tālo ceļu līdz centram. Gājām uz vietu, ko mums ieteica. Tur spēlējā grupa un dziedāja sieviete visādas zināmas dziesmas angļu valodā, kurām, protams, erasmusnieki dziedāja līdzi. Jāsaka, ka latviešu meitenes piesaistīja daudzu uzmanību ar savu dejošanu :D, jo viņi tik tur klausās vai arī lieto visādus šķidrumus. Kad grupa tur beidza spēlēt [ap plkst.1.30], devāmies meklēt citu vietu. Atradām. Tur gan bijām tikai mēs un kādi divi/trīs cilvēki un bārmenis. Mūzika bija ciešama un padejot arī varēja. Pēc brītiņa jau bija pilns ar cilvēkiem. Visi gan bija vīrieši. Tad iededzās gaisma, tika aiztaisīti logi. Sajūta nebija patīkama :D Visādas domas jau pazibēja galvā. Visiem apmeklētājiem tika paziņots, ka : "Party is over!". Atkal jau devāmies ārā domāt, ko lai iesāk. Tā nu apstaigājām tuvējo apkārtni un noskaidrojām, ka plkst. 2 viss ir ciet un ir jāiet mājās. Tā arī darījām. Koju sētā visi sēdēja un izrādās, ka netika iekšā. Mēs, gudrās latvietes, pirmā stāvā dzīvojot, atlauzām/atvērām savas žalūzijas un pa logdurvīm ielīdām iekšā un atvērām centrālās durvis arī pārējiem.

Bez mācīšanās, brīvdienās pabijām pie okeāna, protams. Šoreiz gan tas izskatījās nedaudz savādāks. Redzējām, kas notiek bēguma laikā.

Ūdens pazušana atklāja, ka zem tā patiesībā ir milzīgi akmeņi. Tas izskaidroja faktu, kāpēc cilvēki citās vietās gāja vairāk un citās vietās nemaz negāja peldēties. Piedošanu par kvalitāti, jo par fotoaparātiem aizmirsām, ka tādi ir.

Vēl viens gards atklājums ir lupīnes. To sēklas. Pēc okeāna vēders krietni lika par sevi manīt, tad nu vajadzēja to kaut kā apmānīt. Iegādājāmies kaut kādas sēkliņas, kas garšoja gan pēc popkorna, gana arī pēc sevis. Tādas kraukšķīgas un sāļas. Izrādās tās ir lupīņu sēklas. Veikalā ir nopērkami arī kā Tremocos. Arī sāļi. Var lietot, kā piedevu pie alus, piemēram, kopā ar sieru un vēl.

Tie, kuri nezina, kas ir lupīnas..

Mājupceļā - pārsteigums pie kojām. Vēl joprojām īsti nevaram saprast, kāda veida ēka pie kojāma atrodas. Cietums vai kas, jo dzeloņu ir daudz!

Kā arī sargsuņu.. No sākuma gan izskatījās, ka tikai 2.. skaitījām un saskaitījām 10!

Bija mums arī pasākums, kas atkal nedaudz lika padomāt par mājām un atcerētos to jauko māju/Latvijas sajūtu un parādīt to arī citiem. Nezinu gan, vai līdz galam tas mums izdevās, bet centāmies. Uzdevums bija parādīt savas valsts tradicionālo deju. Tūdaliņ, tāgadiņ likās piemērota. Tad nu no sirds izsmējušās un iemācījušās soļus (te nu atcerējos savu bērnību, kad mamma man koridorā to mācīja), dancojām. Savu prezentāciju gan iesākām ar šo video - http://www.youtube.com/watch?v=SrvVkTwQqtU un Prāta Vētras - Welcome to my country.

Daudzi priekšnesumi bija atraktīvi, pāris arī ne tik atraktīvi, bet nu kopumā iemācījāmies daudz.

Poļu polonēzi

Vāciešu Schueplatter - http://www.youtube.com/watch?v=w5mRA3dE4hU&feature=related

tiešām smieklīga deja :D

Iepazīstieties! Šis ir mūsu vienīgais un smieklīgākais zviedrs. :D Markus mums mācīja vardīšu deju un pēc tam vēl izdancināja mūsu grupas skolotāju Fatimu (baznīca) :D.

Viena no zviedra spārnotajām frāzēm ir "I write like a sh*t!". Šodien gan tāds kluss bija, jo apslimis.

Paši itāļi ar priekšnesumu - We no speak americano. No viņu puses gan deja, gan popiela!

Vēl bija arī dejošana ar slotas kātu, zaļumballes dejas, makarena, vēderdejas un vēl Wiskas ekstrēms un mazāk ekstrēms.

Šodienas lekcijas galvenā nodarbe, klausoties ļoti, ļoti daudz portugāļu valodas klausīšanās uzdevumus. Acīm neļāvu lipt ciet, zīmējot ... aplīšus un tā :D (formāts A4, IPL lodīšu pildspalva, '10).

Vēl viens atklājums ir tas, ka mums caur kojām un skolas ēku cauri iet iela. Te pat ir aplis, gājēju pārejas, stāvvietas un daudz zīmes. :D

Arī filmu vakars bija - The Age of stupid. Viena no globālo problēmu filmām. Diezgan mīlīga un naiva, ja salīdzina ar citām tāda veida filmām. Un teiciens: "Ko ta es viens varu darīt pasaules labā..." Aizmirstiet, lūdzu! Es jau tagad sāku domāt, ka mājās man būs jādodas ar kājām, jo tās lidmašīnas..

Gribēju arī uzrakstīt, ka no maniem 4 kurpju pāriem vairs tikai viens ir vesels. Viss saplīsis, bet nu pēc pēdējās rindkopas varbūt tomēr tas ir liels, liels sīkums.

Dzīvojiet saudzīgi, cilvēki!

Adeus!

Mape & okeāns

Ir norietējis vakars un atkal jau ausīs rīts. Piektā mācību diena. Ja, ja. Nu jau būs piektā dienu, kad centīšos kaut ko saprast un bokšķerēt portugāliski. Vismaz beidzot pusi no dienas pavadu, darot kaut ko jēdzīgu. Hmm.. mācoties. Bet man patīk. Ir interesanta un nav dikti grūta tā valoda. Lekcijas sākas plkst. 9. Tāds dīvains laiks, jo vienmēr ir apmācies un drēgns. Gribas silti saģērbties, bet, ejot mājās, knapi tiekam līdz istabiņai, lai nebūtu izcepušās. :D Vienā telpā bija kondicionieris vakar, tāpēc šorīt cēlos un vēlos ar slimu sajūtu, bet nu jau ir labāk. Pēc šīs telpas apmeklējuma, bija patīkami iziet ārā 40 grādos atkal sasildīties.

Mūsu mācību mape ir normālas mācību grāmatas apjomā. Tādu parasti mācās veselu gadu. Mums tā ir jāapgūst trijās nedēļās. Un es pat ticu, ka mums tas izdosies :D Domājiet paši, ja jau otrajā dienā mums bija Portugāles vēsture portugāļu valodā, kādā tempā mēs to mācāmies. :D Pēc lekcijas mums bija jāsadalās grupās pa 5 cilvēkiem un jātrod jautājumu lapas, kur jāizpilda dotie uzdevumi. Lieki teikt, ka viss bija portugāliski. Labi, ka bija noteikums, ka grupā jābūt vienam, kas kaut cik saprot portugāliski. Tas mūs glāba no tizlās nezināšanas sajūtas.

Pa dienām vēljoprojām ir ļoti karsts, ka ārā ilgi uzturēties nav iespējams. Tad nu atliek vakari, bet arī tad vairs īpaši negribās, jo ir nogurums. Jā, zinu :D uz ballītēm man te nemaz nevelk, jo nogurums ņem virsroku un apziņa, ka nākamā dienā agri jāceļas.

Te tāds vakarīgs skats no mūsu istabiņas loga.

Te Leirias centrs no cita skatpunkta.

Šis it kā esot lielākais ZARA veikals Portugālē, lai gan es par to īsti neesmu pārliecināta.

Te tā pati jaukā baznīca no cita skatpunkta.

Patīk man vērot mājas un balkonus, un vispār visādus interesantus sīkumus ieraudzīt.

Pagājušajās brīvdienās aizdevāmies atkal uz pludmali. Šoreiz jau uz nopietnāku, kur bija arī sērfotāji un daudz cilvēki, kuri baudīja gan ūdens, gan saules peldi. Lai gan jāsaka, ka ar peldēšanu ir diezgan pagrūti, jo okeāna viļņi ir lieli un prot visādus trikus, piemēram, veikli nogāzt no kājām pat mani :D Tā nu es iemācījos peldēšanas mākslu okeānā. Kārtība ir tāda. Viena daļa stāv krastā un gaida, kad atnāks septītais vai devītais, kā nu kuram, vilnis un apskalos.

Arī es no sākuma sevi varēju pieskaitīt pie pirmās daļas ekstrēmākajiem peldētājiem. Tas beidzās ar to, ka man virsū uzgāzās liels vilnis, gandrīz kā siena, un izskaloja mani maķenīt tālāk krastā.

Tad nu pametu pirmos peldētājus un devos pie otrajiem, kas bija aiz pirmā lielā viļņa un pēldējās kā akvaparka baseinā, kurā palaista viļņu mašīna. Jāsaka, ka tas bija patīkamāk, ja salīdzina ar šļūkāšanu pa akmeņiem. Kārtīgi izskaloju kaklu un degunu ar sālsūdeni.

Un vēl tie trešie. Sērferi. Domājams, ka drīz pāriešu arī uz šo līmeni :)

Miera brīdis..

Sestais vilnis..

Devītais vilnis!

Kā nu kurš. Cits ķēra lielos, bet cits kā ronis iznira tiem cauri.

Pēc abu veidu peldēm, sākām gaidīt autobusu, apstaigājot vietējo apkārtni. Pašā okeāna malā atrodas necilas, mazas mājiņas. Citas ir kā mājas, kur palikt tūristiem, citās dzīvo vietējie un ir PAT grausti, par ko bijām ļoti pārsteigtas ar Lieni.

Tā nu man te iet. Ik pa brīdim padomāju par savu Liepāju un saviem cilvēkiem, bet pārsvarā par portugāļu valodu un sauli :)

Lai jums skaidras debesis!

Līdz vēlākam!

pirmā no 3 brīvajām dienām

Jāsaka, ka mums ir ļoti sasprignts brīvā laika grafiks. Varam staigāt, gulēt, izklaidēties.. tikai ne mācīties. Lai gan no 1dienas mums sāksies mācības, kuras jau vairs nevaram sagaidīt.

Vakar mūsu brīvā diena aizpildījās esot pie okeāna.

Ar autobusu devāmies uz S. Pedro de Moel, kur mūs sagaidīja liela migla un drēgnums. Neatmetām cerību un gājām uz.. gar piekrasti.

Tāds skats mums pavērās.. Ilgi domājām, kā var makšķerēt no tik stāvas klints. Kā neaizķeras āķis un kā vispār zivi var tik augstu uzvilkt. Mazliet pavērojām un novērojām, ka viņi cīnās ar klintīm ne ar zivīm. Bet nu, lai jau dara kā grib. :D

Tā da izskatījās vietā, kur devāmies ķert sauli.

Un, ja godīgi, tad mums pat izdevās. :)

Kamēr vēl bija apmācies, iztrakojāmies kopā ar viļņiem, kuri sitās pret klintīm un lēnām piepildīja mazo pludmales krastu.

Nokrita migla un atnāca ilgi gaidītā saule.

Īsti nevarēja saprast, bet likās, ka klāt ķer diezgan labi.

Bet tie viļņi. Pie katra varēja iesaukties, cik tie lieli un dažbrīd pat ļoti nodārdēja pret klintīm kā mērens pērkona dārds.

Ļoti ceru, ka reiz arī tikšu pie sērfošans :)

Mazā pieokeāna pilsētiņa S.Pedro de Moel radīja tādu kurorta sajūtu. Lielākā daļa cilvēku, kuri tur dzīvo, nav nemaz portugāļi un to varēja manīt pēc izskata.

Fotoaparāts atteicās strādāt, jo bija izsalcis, tāpēc bilžu vairāk nav. Staigājot pa mazajām ieliņām, vērojām mājas. Cita bija vienkārša, cita pārdomāti celta, citai pārdomāts dizains. Varējām tikai iedomāties, kāds skaists skats paveras tiem mcilvēkiem caur logu, kad ir saulriets.

Vēl viens novērojums ir tāds, ka visas tās puķes, kuras mēs saucam par istabas augiem, te arī aug. Tikai brīvā dabā un 100x lielāki. Piemēram, naudas koks. Tāds 1x1m. :)

Vēl arī zaļā zālīte. Tā te aug tikai pateicoties apūdeņošanai no apakšas un augšas. Ja iekāpj zaļajā zālienā, tad sajūta nav tālu no iekāpšanas purvā.

Un atkal vakara pusē aiz mūsu loga var dzirdēt visādas dīvainas skaņas. Gājām ārā lūkot. Un jā. Zāliens tika laistīts no augšas un dīvainās skaņas rodas no ūdens atsišanās pret metāla stabiņiem.

Bet tā kopumā GribāS MācītieS, lai cik dīvaini tas arī neliktos.

Līdz vēlākam!

valoda un citi zvēri

Apritējusi jau vesela nedēļa saulainajā Portugālē. [bildē Leiria no putna lidojuma]

Visai aktuāla lieta man te - valoda. Šodien bija tests portugāļu

valodā. Jā, protams, ka daudzi te ir tādi, kas saprot tieši tik, cik ir nekas, bet tomēr sajūta nejauka, ka iedod lapiņas ar klausīšanos un rakstīšanu un tās tiek aizpildītas ar tāvarbūtvarētubūt palīdzību. Viss labi. :) Mācīšos to šū šu šūū valodu. Lai gan vakar, ejot saņemt kārtējo dienas devu kafijas, mēs centāmies pateikt portugāliski: "Uma kafe kom leite i asukār." Tik ātri vēl nekad mēs nebijām tikušas pie kafijas :D

Aizstaigājām arī līdz lielākajam Leiria's šopingcentram. Man parasti kaitina ļoti ilgi vazāties pa veikaliem un tā, bet nu šoreiz pat es kritu kārdinājumā, jo te viss ir daudz lētāk. Jaunās kolekcijas maksā tik, cik pie mums atlaižu preces. Un lieki piebilst, ka viss patīk :D

Vakar iepazināmies ar skolu..

Lai palielinātu bildi, jāuzspiež uz tās.

..mūsu portugāļu valodas pasniedzējām, skolas direktoru un Castelo de Leiria [Leiria's pili]. Par pili nedaudz vēlāk. Skolā kas ir bildē, mācīšoss tikai valodu. Septembra beigās došos uz citu pilsētu, kas ir kaut nedaudz tuvāk okeānam.

Ak, jā. Šis ar turpat pie skolas.

Pirmajā tikšanās reizē mums izdalīja valodas Lielas mapes, šādus un tādus bukletiņus un galvenos norādījumus par mācību procesu. Patiesībā norādījumus mums turpināja stāstīt arī šodien. Jā, un esmu tikusi A1 grupā. Tur mācīsies tie, kas pilnīgi neko nemāk. Kāds brīnums :D

Pēc oficiālās tikšanās visi kopā devāmies uz pili, kas atrodas augšā kalnā.

Jāsaka, ka Leiria centrs atrodas tādā kā ieplakā, kurai var pa augšu apiet

apkārt, tāpēc ceļšv uz pili nelikās tik traks, kā tas šķiet skatoties no apakšas.

Pils ir ļoti skaista ar savu īpašu un labu auru. Vēsturi nestāstīšu, jo gids, kurš mums

vadīja ekskursiju, bija ļoti uztraucies un pārguris. Vismaz tā viņš mums teica.

Un plus vēl tas, ka tā bija viņa pirmā ekskursija angļu valodā :D No sākuma

apskatījām pils balkonu, no kura pavēras skaists un plašs skats uz pilsētu.

Devāmies arvien augstāk un augstāk.

Pašā pils augšā meitene vārdā Aiga, kura arī izrādijās latviete, un, kā jau latviete, arī mazliet traka, uzkāpa uz vienu no tornīšiem.

Mūsu atbildīgajiem tajā brīdī vairs nelija karsti, bet gan auksti sviedri. Viss jau, protams, bija kārtībā.

Smieklīgi sanāca. Aiga ir Sabīnes istabas biedrene. Viņa ieradās divas dienas vēlāk kopš mūsu ievākšanās. Kad iegāja pie Sabīnes istabā, tad, protams, iepazinās. Saruna bija apmēram tāda:

-Hi!

-Hi!

-What's your name?

..

-Where are you from?

-Latvia.

-Tu laikam joko!

:)

Pēc pils apmeklējuma apstaigājām vēl centru..

..un vakarā devāmies atkal apciemot jauko baznīcu. Patīk ļoti tur viss. Kaut gan iekšā vēl neesmu bijusi :D

Arī padadancot un pasmieties.

Te ir naksnīgais pilsētas centrs, kur pils kā uz paplātes.

Netālu no mūsu kojām ir divi, pagaidām vēl apbrīnas vērti, objekti.

Apelsīni

un bezgala smaržīgs puķu krūms.

Aptuveni tā mūsu istabiņā izskatās no rīta. No sākuma nesapratām, kāpēc visām mājām logi ir ciet, bet tā kā mēs dzīvojam pirmajā stāvā un pa dienu ārā ir ļoti karsta saule, tad nu saprotam. :)

Un te ir vieta, kur vakarā vienkārši pabaudīt dzīvi.

Mais divertido!

Laura

P.S. Šodien testā mums visiem lika izlabot divus vārdus uz vārdu "mais". Izrādās, ka tas nozīmē "vairāk".