te un tur: valoda un citi zvēri

Apritējusi jau vesela nedēļa saulainajā Portugālē. [bildē Leiria no putna lidojuma]

Visai aktuāla lieta man te - valoda. Šodien bija tests portugāļu

valodā. Jā, protams, ka daudzi te ir tādi, kas saprot tieši tik, cik ir nekas, bet tomēr sajūta nejauka, ka iedod lapiņas ar klausīšanos un rakstīšanu un tās tiek aizpildītas ar tāvarbūtvarētubūt palīdzību. Viss labi. :) Mācīšos to šū šu šūū valodu. Lai gan vakar, ejot saņemt kārtējo dienas devu kafijas, mēs centāmies pateikt portugāliski: "Uma kafe kom leite i asukār." Tik ātri vēl nekad mēs nebijām tikušas pie kafijas :D

Aizstaigājām arī līdz lielākajam Leiria's šopingcentram. Man parasti kaitina ļoti ilgi vazāties pa veikaliem un tā, bet nu šoreiz pat es kritu kārdinājumā, jo te viss ir daudz lētāk. Jaunās kolekcijas maksā tik, cik pie mums atlaižu preces. Un lieki piebilst, ka viss patīk :D

Vakar iepazināmies ar skolu..

Lai palielinātu bildi, jāuzspiež uz tās.

..mūsu portugāļu valodas pasniedzējām, skolas direktoru un Castelo de Leiria [Leiria's pili]. Par pili nedaudz vēlāk. Skolā kas ir bildē, mācīšoss tikai valodu. Septembra beigās došos uz citu pilsētu, kas ir kaut nedaudz tuvāk okeānam.

Ak, jā. Šis ar turpat pie skolas.

Pirmajā tikšanās reizē mums izdalīja valodas Lielas mapes, šādus un tādus bukletiņus un galvenos norādījumus par mācību procesu. Patiesībā norādījumus mums turpināja stāstīt arī šodien. Jā, un esmu tikusi A1 grupā. Tur mācīsies tie, kas pilnīgi neko nemāk. Kāds brīnums :D

Pēc oficiālās tikšanās visi kopā devāmies uz pili, kas atrodas augšā kalnā.

Jāsaka, ka Leiria centrs atrodas tādā kā ieplakā, kurai var pa augšu apiet

apkārt, tāpēc ceļšv uz pili nelikās tik traks, kā tas šķiet skatoties no apakšas.

Pils ir ļoti skaista ar savu īpašu un labu auru. Vēsturi nestāstīšu, jo gids, kurš mums

vadīja ekskursiju, bija ļoti uztraucies un pārguris. Vismaz tā viņš mums teica.

Un plus vēl tas, ka tā bija viņa pirmā ekskursija angļu valodā :D No sākuma

apskatījām pils balkonu, no kura pavēras skaists un plašs skats uz pilsētu.

Devāmies arvien augstāk un augstāk.

Pašā pils augšā meitene vārdā Aiga, kura arī izrādijās latviete, un, kā jau latviete, arī mazliet traka, uzkāpa uz vienu no tornīšiem.

Mūsu atbildīgajiem tajā brīdī vairs nelija karsti, bet gan auksti sviedri. Viss jau, protams, bija kārtībā.

Smieklīgi sanāca. Aiga ir Sabīnes istabas biedrene. Viņa ieradās divas dienas vēlāk kopš mūsu ievākšanās. Kad iegāja pie Sabīnes istabā, tad, protams, iepazinās. Saruna bija apmēram tāda:

-Hi!

-What's your name?

-Where are you from?

-Latvia.

-Tu laikam joko!

Pēc pils apmeklējuma apstaigājām vēl centru..

..un vakarā devāmies atkal apciemot jauko baznīcu. Patīk ļoti tur viss. Kaut gan iekšā vēl neesmu bijusi :D

Arī padadancot un pasmieties.

Te ir naksnīgais pilsētas centrs, kur pils kā uz paplātes.

Netālu no mūsu kojām ir divi, pagaidām vēl apbrīnas vērti, objekti.

Apelsīni

un bezgala smaržīgs puķu krūms.

Aptuveni tā mūsu istabiņā izskatās no rīta. No sākuma nesapratām, kāpēc visām mājām logi ir ciet, bet tā kā mēs dzīvojam pirmajā stāvā un pa dienu ārā ir ļoti karsta saule, tad nu saprotam. :)