pirmais nē, otrais

No sērijas: "Nekad nesaki nekad"
1)Portugālē ierados gandrīz ar sarkaniem matiem. [Esmu teikusi, ka nekad mūžā nekrāsošu matus.]
2)Nav bijusi doma taisīt publisku blogu, bet nu nāksies, jo vienu un to pašu rakstīt 10x ir garlaicīgi un laikietilpīgi.

Tas tāds neliels ievads :D
Tagad, kad beidzot esam pie vietas, ir pavisam savādākas sajūtas un rožaināks skats uz dzīvi, jo neziņa un cilvēku lēnīgums no sākuma dzina izmisumā.
Tad nu par visu no sākuma.
Uz Portugāli devāmies 4 erasmusnieces
Es un vēl šīs 3 jaukās meitenes [no kreisās: Linda, Sabīne un Liene]
Rīga - Helsini 1h
Helsinku lidosta 4h
Helsinki - Lisabona 5h
Pirmā sajūta.


Lisabonā vienu nakti palikām hostelī ar nosaukumu Black&White, lai nākošajā dienā dotos ceļā ar jauniem spēkiem uz pilsētu Leiria. Jāsaka, ka hosteļa interjers bija visai interesants. Apmēram šāds Kāds kārtīgi izārdījies ar krāsas bundžām un otām :)
No rīta piemodāmies žirgtas un ar daudziem jauniem spēkiem. Dabūjām gardas brokastis, kur iepazināmies ar gardo kafiju un gardajiem augļiem. Tos es noteikti vēl pieminēšu daudz, jo te šīs 2 lietas patiešām ir gardas :)
Tā nu atkal ar savām mantām apkrāvušās devāmies ceļā meklēt jaunās mājas un jaunos iespaidus. Jāsaka, ka visu atradām ļoti ātri un bez aizķeršanās. Kad ieradāmies Leiria, sapratām, ka īsti nezinam pat uz kuru pusi mums būtu jādodas. Gājām jautāt taksistiem, kuri mums piedāvājās aizvest pa 5 euro. Mēs atteicāmies no šāda piedāvājuma un devāmies norādītajā virzienā. Tad nu kāds jauks portugāļu vīrietis mums palīdzēja atrast ceļu, visu laiku aizrautīgi kaut ko stāstot portugāliski, bet nu tagad jau pie cilvēku laipnības un angļu valodas nemaznemācēšanas esam pieradušas.
Iekārtojāmies pagaidu kojās uz 3 naktīm, kuras esot pašas labākās visā Portugālē :D Jauki jau tur bija. Piemēram, vannasistaba skapī.



Izdomājām, ka jāiet apskatīt īsto mājvietu, kur dzīvojam tagad. Atkal jau nezinājām uz kuru pusi jāiet. Nepajautājām koju darbiniekiem, jo domājām, ka atradīsim pašas. Jautājām cilvēkiem uz ielas, rādījām adresi, be,t mums par pārsteigumu, visi raustīja plecus. Atkal jau jāsamierinās ar šo cilvēku dīvainībām. Atgriezāmies 'mājās', īstās 'mājas' neatradušas.
Sekoja 6diena un 7diena, kas mums sagādāja nelielu vilšanos/šoku un nelabu pirmo iespaidu. Pilsēta kā izmirusi. Klusums un maz cilvēku. Bet tas esot normāli, ka dienas vidos un it īpaši brīvdienās, ielās valda miers. Tomēr pāris vietas 6dienā strādāja. Protams, kafejnīciņas, kur iemalkojām kafiju. Tā uzlaboja gan omu, gan sajūtu, ka viss jau būs labi.
Nelielajā pilsētas apskatē, uzgājām apelsīnkokus, kuros jau varēja redzēt pāris nogatavojušos augļus. Sadabūt rokā gan mums tos neizdevās.

Diena bija padevusies silta un tāpēc mūs pat ļoti spēja iepriecināt strūklakas. Kā arī novērst domas no burkšķošajiem vēderiem, jo, kad iegājām veikaliņos, neko jēdzīgu ēdamu nevarējām atrast.


Protams, ka skumjas uzmācās ik pa laikam mums visām. Citai vairāk, citai mazāk, jo nebija tā labā sajūta, kas ir, kad viss ir kārtībā. It īpaši, ja vēl uzzina no mājiniekiem, ka notiek kāds jauks pasākums vai arī ir iespēja satikt sen nesatiktus cilvēkus.
Mazliet smieklīgi, varbūt apsveicami, vai slimīgi, bet mūsu kojās bija aziātu meitene, kuru mācījās 6h no vietas. No sākuma jau neko, bet nu tomēr tik ilgi.. brr. Vispār motivēja, ka man arī vajadzēs cītīgi mācīties :D Bet pārdomāju ātri, jo viņa sāka krēslā šūpoties un dziedāt "šū šu šūū" dziesmiņu :D. Lieki piebilst, ka nākamais vakars bija līdzīgs.

It kā 7dienā mums vajadzēja doties uz jaunajām 'mājām'. Tā arī darījām. Sajūta bija tāda, kā filmās. Kad kāds ierodas tukšā rančo uz zirga mugurā, mēs attiecīgi ar somām un koferiem. It kā liekas, ka kādam jābūt, bet nevienas dzīvas dvēseles. Bija mums laiks, lai izpētītu apkārtni, kas izskatās apmēram šādi:



Skats no terases.

Un atkal jau vilkāmies mājās. Pa ceļam vēl satikām igauņu meitenes, kuras beigās bija spiestas palikt mūsu mītnē.
Lai nosistu nejauko omu, devāmies mazā pastaigā uz netālo baznīciņu, kas atrodas kalnā. Izejot ārā, pēc vietējā laika pus9 vakarā, pēc Latvijas - pus11 [Aha. Latvijas laiks sevi liek manīt gan rītos, gan vakaros.] sajutām, ka ir parādījusies kāda dzīvība. Mašīnas un cilvēki un pat tūristi, kas mūs uzskatīja par vietējām un jautāja, kur atrodas centrs. Vispār es nējūtos tik latviski vai neportugāliski :D.
Baznīca daudz komentāru neprasa. Šķības, garas un interesantas kāpnes.
Balts, augsts kalns, savāds gaiss un skaisti skati.
Baudiet un iedomājieties paši.


Skats uz Leiria's pili, kas vēl gaida mūs ciemos.
Tas bija vakara prieks sirdij, baudījums acīm un jautrība ausīm, jo, kad kāpām pa trepēm lejā, sāka zvanīt baznīcas lielais zvans un pēc brītiņa mazie zvani, kuri ieskandināja interesantu melodiju.
Vēl pilnai laimei, pie pašām kojām atradām persiku koku, kur dzīvo mazi, zaļi, bet gardi persicēni.
Rietēja vakars un ausa rīts.
4 diena. [pirmādiena]
Cēlāmies un vēlāmies ar bažām jaunajā dienā. Vai tiešām šodien viss strādās? Vai tiešām pārvāksimies uz jaunajām kojām? Un diena mums bija veiksmīga. Atkal jau ar visiem koferim un smagajām somām kāpām kalnā augšā un lejā.

Šoreiz mums paveicās. Laimīte! Mēs iekārtojāmies jaunajās mājas un jau paspējām sapazīties ar citiem erasmusniekiem. Visiem mums bija jāņem savi datoriņi un jādodas pie IT speciālistiem, lai saslēdz mums internetu. Tā nu bidzot tika atrisināta mana problēma, jo man darbojās tikai skype, bet no interneta ne vēsts. Tāpēc man pie IT puišiem nācās pavadīt ilgāku laiku, kas gan nebija garlaicīgi. Iepazinos ar meiteni no Itālijas, kura pati ar savu mašīnu atbrauca uz Leiriu. Ceļā pavadījusi 8 dienas. Mazs ceļojums, kas Spānijā beidzies ar izdauzītu logu un apzagtu mašīnu. Žēl meitenes.
Nākošā laime, pēc ievākšanās, bija jauna veikala atrašana, kurā viss ir daudz lētāk nekā citos. Sapratām, ka pirmās dienas esam dzīvojušas diezgan gražīgi :D
Tad nu tagad beidzot esam pie vietas un jūtam, ka nu ir sācies viss pasākums, kas saucas ERASMUS.
AA pirmais nedarbs no manas puses. Izsitu korķus pirmajam koju stāvam. Jācer, ka rīt kāds salabos :D

Atradu arī savu sapņu mašīnīti! :)


P.S. Nosaukums "pirmais nē, otrais" par iespaidiem ;)
Sveiciens no Portugāles