mācības.. dzīves, protams

Laime?
Laime nav nekas vairāk 
kā laba veselība un slikta atmiņa.
/Alberts Šveicers/


Es gan nepiekrītu, jo šodien mana sliktā atmiņa mani gandrīz piebeidza..


Esiet sveicināti!


Apsolījos sev "pēcsesijas" te piekāpt. Nav jau tā, ka ļoti liela vajadzība, bet varbūt tomēr te un tagad vajag.
 Ar jaunām idejām, jauniem darbiem, pienākumiem un piedzīvojumiem esmu sākusi 2012. gadu.
Un ar vienu lielu dzīves mācību, ko esmu guvusi un gribu dot tālāk.Visi to zina, bet maza daļa to pazīst un dzīvo.

Liela daļa cilvēku gaida, kad notiks kaut kas. Kaut kas mainīsies un būs. Un, kad pienāks Jaunais gads, tad pavisam noteikti.. Nekā ne. Turpināsi izturēties un rīkoties kā iepriekš, saņemsi un darīsi to pašu ko iepriekš. Tāpēc ļauj sev vaļu! Dzīvo! Spirinies pretī, ja gribās. Pasmaidi, ja negribās un dziedi, ja sirds kliedz!
Saki, jā, ja parasti teiktu nē. Apstājies tur, kur nekad neesi apstājies. Pasaki to, ko nekad neesi varējis pateikt. Pieņem, meklē, ķer un grāb izaicinājumus. Sapņo lielus un lielus sapņus, jo agrākie lielie sapņi uz šo fonu būs mazi, tāpēc būs spiesti piepildīties!
Jā, jā, zinu, ka izklausos kā kārtējā grāmata par pareizo dzīvošanu un tā. Bet TĀ ir. Vienkārši tā ir. Kā rakstīts grāmatās.
Tik vienkārši. Tev tikai atliek tagad un te izdarīt to, ko darīsi vēlāk. Tagad un te pārsteidz citus, bet pirmkārt pats sevi.
Kā bērni māk dzīvot! Viņi dzīvo tā, kā tas būtu jādara. Atcerieties, kad bijāt pavisam mazi, ko domājāt, ko darījāt. Tas bija citādi. Realitāte bija viena liela iedomu pasaule. Visur reālais mudžinājās ar vistrakākajiem domu lidojumiem. Tā bija ikdiena. Te mans pavisam niecīgs bērnības fragments:

Vajag staigāt pa dzīvi ar basām kājām, lai var sajust visu. 

Līdz kaulam asumu, kad vajag, un dūnu maigumu.

Dzīvojiet labi, labi? :)

I Dille

Lai nav tā, ka nav nekā.
Pirms lielas dienas izdarīt mazus labus darbus ir labi :)
Tādu bija daudz. Un man par šo dienu jāsaka, ka tāda nebūtu slikta arī pēdējā diena. Ik vakara dienas novērtēšana.
Tālāk bauda acīm un galvenais jau sirdij.

 Par sapņiem!

Laikam par laiku

Kā jums liekas, kur laiks steidzas?

Vai viņam biznesa vai ģimenes darīšanas?

Gleznojamais onkulis (viņam, protams, ir arī vārds) šodien sūdzējās, ka viņm tur priekšā laiks iet ļoti lēni. It īpaši tad, ja es aizveru aizkaru priekšā logam, kas traucē, un arī viņa novērtojamiem mākoņiem. Toties mēs, kas pie molberta mokās ar toņiem un otām, un pareizajiem triepieniem, laiks aizlido vēja spārniem..

Iemācīties neskriet pakaļ laikam, bet iet līdz ar to.

Foto - te.

Izpūta dvēseli.

Ir tāds jociņš par to, ka uz jūru var iet izpūsties. Tā kā ciemos ir atskrējusi Katja, tad pēc šādas tādas sēdes nolēmu, ka jāaiziet jūra palūkot, cik krastu daudz apsiekalojusi, un pie reizes izpūsties. Bet ziniet, dvēseli gandrīz pazaudēju. Knapi aiz vienas rokas noturēju. Pavisam to atlika vietā atrastā poga. Iztēlojos, ka tā ir skursteņslauķa, kurš šorīt tik cītīgi tīrīja melno caurumu, kamēr es runāju par mīlestību, attiecībām un citām lietām... Labi norunāju.
Tagad sapūstā nekārtība galvā ir sakārtota pa vietām un puķīšu zupa (tēja, kas ielieta bļodiņā - jasmīnu/piparmētru un 77 cukurmaziegraudiņi) tūlīt būs izdzerta. Tas nozīmē, ka jāliekas uz auss, jo rīt jau ir jauna diena. Bet lieta tāda, ka negribās dzīvi vairs nogulēt.

Lai nevienam nerastos aizdomas, kāpēc tik saldi runāju, tad saku uzreiz, ka esmu iemīlējusies tikai dzīvē :)

Labās sajūtas

Es pastāstīšu pāris labās sajūtas. Tās ir daudz. Tikai jāprot sajust ar visām maņām. Tad arī neinteresantu darbu vai notikumu, vai padarīt par interesantu.

Negaiss, kad debesis ir uzrīkojušas uguņošanu ar negaisa mākoņiem, kas mēdz būt visdažādākajās krāsās.

Pēc tā varavīksnes meklēšana, kas ir kā sacensība ar mazākajiem bērniem.

Tauriņu deja.

Meklēt mākoni ar zelta maliņu un atrast to ar lielu zelta vidu.

(redze)

Smarža, kas ir pēc tikko pļautas zāles un ja vēl bonusā ir lietus... pati, pati labākā.

(oža)

Pavasarī pirmie cīruļi.

Pļavā bez cilvēkiem. Tur dzied klusums un Māte.

Dabas koncertzāle sadarbībā ar pūšļu fuku.

(dzirde)

Sava dārza odziņas.

Audzinātās un lolotās aprikozes.

Tās par pārsteigumu pašas radījušas jaunu šķirni.

Šokolāde ar veseliem riekstiem.

Un pat zāles, kuras garšo pēc kaut kā neiedomājami briesmīga, bet tā apziņa, ka tas palīdz veseļoties, ir laba. :)

(garša)

Akmeņi, zāle, smiltis, grīda un pat putekļi. Pēdas ir labs noteicējs, kad pienācis brīdis izslaucīt istabu.

Svārki veikalā. Lielākoties noteicošais ir materiāls un tikai tad ornamets vai ziedu raksts. (tauste)

Sen nesatikti labie cilvēki beidzot atgriežas mājās.

Brālis izdots pie sievas.

Flautas spēle saulrietā, jūras krastā. (+ dzirde, redze)

(SIRDS SAJŪTA)

Baudi, kamēr vēl ir! To cilvēks bieži vien aizmirst. Sajūtu pasaule ir viena, bet reālā ir otra. Dzīvojot abās, var noķert to īsto dzīves sajūtu. Reālā pasaulē mēs dzīvojams katrs, bet cik no jums prot dzīvot arī sajūtu pasaule? Jautājums pašiem priekš sevis.

Lai priecīgi un skaisti!

Jo vairāk dara, jo mazāk padara!

Un tā tas tiešām ir. Piemēram, skolā daudz jāmācās un ārpus skolas ir daudz citu interesantu nodarbju un darbu. It kā tos un šos dara, bet skolas darbus tik cītīgi nedara. Tātad teiciens ir vietā! Tāpēc nācās vien izmantot bibliotēkas nakti iekš LiepU, kas varen labi iedvesdmoja un, tagad atgriešoties mājās, jau sāku domāt par to, kā rīt atkal iešu uz bibliotēku un turpināšu rakstīt par jūgendstilu Rīgā.

Tas tā būtu viens punkts. Otrs punkts ir par pārkāpšanu pāri sev vai tradicionālajam sevī, vai pat bailēm. Šodien bija gleznošana un, kā parasti, pasniedzējs palūdza, lai palaižu viņu manā vietā. Vienmēr viņš veic kādas izmaiņas, bet nu šoreiz tā bija grandiozas un tādas, ka man un citiem rāvās elpa ciet. NU KUR VAR KRĀSOT TIK ZAĻUS MATUS?! Un sarkanu degunu un un un.... Beigās sanāca tīri labi un pat reālāk, nekā pirmstam man bija mans skopais krāsu krāsojums. Vispār lieliski salīdzināju savus darbus. Pirmā kursā tie bija spilgti un droši gleznoti, bet tagad paliek arvien bailīgāki un bailīgāki. Varbūt prombūtne Portugālē dara savu.. Šodiena bija iedrošinoša diena.

.. kā arī nelāga, jo pilns mēness un visādas kaites. Te kājā krampis iemeteas, galvā sāk durt un mašīna ir pazaudējusi dzīvību. Ceru, ka rīt spēšu viņu izdakterēt. Savādāk tas būtu ļoti skumji, ja netiktu mājās pie krāsniņas taisīt savu jauno meistarmezglu.

Redz, kāds cilvēks slinks palicis. Kādreiz braukāja ar autobusiem un viss bija kārtībā. Tagad, kad mašīna, vairs jau ar autobusu negribas braukt :P

Un vēl! Ja jums ir kam rādīt piemēru un ir ko audzināt, tad dariet to ar vislabāko sirdsapziņu un dotiet mazajiem ķipariem labo, lai tie izaug par lieliem un gudriem cilvēkiem, kas reiz izmainītu šo pasauli, jo katrs jau mēs to vaarm izdarīt. Vajag tikai noticēt ;)

Ralfs perē.

Marta vienkārši labi izskatās un dod prieku saulei un pārējiem!

Priecājieties un sviniet dzīvi! ;)

Nospļauties par sesijām un darbiem, un citām nebūšanām.

Vieglāk

Mācoties un mocoties, uzdodot sev jautājumus par to, vai tiešām tas ir tas, ko es vēlos..

.. ja jau sanāk un padodas, tad lai jau ir, jo citam redz padodas labāk kas cits. Tikai šoreiz tā atšķirība, ka nepadodas man, kur nu vēl citam, kas peiprot ko citu.

Cerot uz sen nebūto jogas nodarbību, ka tā nomierinās, vīlos, jo šodien nenotika. Nevarēju taču braukt mājās un atkal ķerties klāt pie mācīšanās, ja tikko biju atlaulājusies no tās uz divām stundām. Tomēr aizbraucu mājās, bet lai uzvilktu ērtāku apģērbu un savus brienamos apavus un bridu pa Liepājas oranžajām ielām uz jūras pusi. Garām Rožu aplim, garām himnai un Vēja mātei. Ejot pa Kūrmājas dārzu, man ik pa brīdim oranžā Saule iezibsnīja acī sakot, ņem vieglāk, nebēdā. Smaids atnāca pats no sevis. Kā gan var nesmaidīt, ja Saulei rūp kāda cilvēka mazā bēda. Pašā jūras krastā vējš smiltis trenca tieši pretim viļņiem. Tās garām skrienot sauca, ka viņām nav laika bēdāt, jo pirms ieskriešanas vilnī vēl jāpaspēj viena deja izdancot. Tad ko nu es ar savu bēdu.

Un tam visam pāri vēl tik viegli skanēja Viegli manās ausīs.

Lūk, tas ir tas, kas izglāba manu dienu. Lieliski cilvēki dara lielisku darbu. Te būs vairāk par fondu "Viegli".

Vajag piedot cilvēkiem viņu muļķību. Iegriezīsim jau tikai sev ne viņiem, ja turēsim ļaunu prātu. Ar labiem vārdiem gan vajag mēģināt likt justies vainīgiem, bet tikai ar labiem, jo viss atpakaļ nāk.

Došos pie miera, lai rīt ar jauniem spēkiem var ķerties klāt mācībām mocībām.

Lai jums viss labi!