mācības.. dzīves, protams

Laime?
Laime nav nekas vairāk 
kā laba veselība un slikta atmiņa.
/Alberts Šveicers/


Es gan nepiekrītu, jo šodien mana sliktā atmiņa mani gandrīz piebeidza..


Esiet sveicināti!


Apsolījos sev "pēcsesijas" te piekāpt. Nav jau tā, ka ļoti liela vajadzība, bet varbūt tomēr te un tagad vajag.
 Ar jaunām idejām, jauniem darbiem, pienākumiem un piedzīvojumiem esmu sākusi 2012. gadu.
Un ar vienu lielu dzīves mācību, ko esmu guvusi un gribu dot tālāk.Visi to zina, bet maza daļa to pazīst un dzīvo.

Liela daļa cilvēku gaida, kad notiks kaut kas. Kaut kas mainīsies un būs. Un, kad pienāks Jaunais gads, tad pavisam noteikti.. Nekā ne. Turpināsi izturēties un rīkoties kā iepriekš, saņemsi un darīsi to pašu ko iepriekš. Tāpēc ļauj sev vaļu! Dzīvo! Spirinies pretī, ja gribās. Pasmaidi, ja negribās un dziedi, ja sirds kliedz!
Saki, jā, ja parasti teiktu nē. Apstājies tur, kur nekad neesi apstājies. Pasaki to, ko nekad neesi varējis pateikt. Pieņem, meklē, ķer un grāb izaicinājumus. Sapņo lielus un lielus sapņus, jo agrākie lielie sapņi uz šo fonu būs mazi, tāpēc būs spiesti piepildīties!
Jā, jā, zinu, ka izklausos kā kārtējā grāmata par pareizo dzīvošanu un tā. Bet TĀ ir. Vienkārši tā ir. Kā rakstīts grāmatās.
Tik vienkārši. Tev tikai atliek tagad un te izdarīt to, ko darīsi vēlāk. Tagad un te pārsteidz citus, bet pirmkārt pats sevi.
Kā bērni māk dzīvot! Viņi dzīvo tā, kā tas būtu jādara. Atcerieties, kad bijāt pavisam mazi, ko domājāt, ko darījāt. Tas bija citādi. Realitāte bija viena liela iedomu pasaule. Visur reālais mudžinājās ar vistrakākajiem domu lidojumiem. Tā bija ikdiena. Te mans pavisam niecīgs bērnības fragments:

Vajag staigāt pa dzīvi ar basām kājām, lai var sajust visu. 

Līdz kaulam asumu, kad vajag, un dūnu maigumu.

Dzīvojiet labi, labi? :)