Starp multenēm un reklāmām, burtiem un neražām tomēr saņemos un ierakstos. Ne jau tas, ka slinkums rakstīt vai kā, bet tas, ka neprotu tā labi izteikties. Tik labi, lai man pašai patiktu, tāpēc šoreiz būs daudz vizuālā materiāla :) Varbūt arī atruna, jo brīvdienas bija lieliskas un stāstāmā ir bezgala daudz.
Tā nu "drēgno" Portugāli pametot, kopā ar Sabīni devos uz Spāniju.
It kā jau tuvu, bet ar lidmašīnu 3 h...
Kanāriju salas.
Pats pirmais pārsteigums bija, kad, izejot no lidostas, jau tumšā vakarā, pēkšņi pazuda visa elektrība. Visas laternas, Ziemassvētku rotājumi, gaismas izdzisa. Tas bija labs brīdis, lai sajustu, kur esmu ieradusies. Siltais gaiss glaudīja.
Vakarā tik varēja ošņāt un priecāties par silto gaisu. Īstā sajūsma bija, kad no rīta cēlos un izvēlos uz terases. 300 m attālumā šalca okeāns, kur jau bija pilns ar vēja ganītājiem. Šortiņos un krekliņā biju priecīga būt 16.decembrī. Jau nākamajā dienā devāmies uz tūristu pilsētu Las Americas.
Nepatika. Pārāk tūristīgi. Tur iegādājos jaukas kartiņas, kuras arī tajā pašā vakarā sarakstīju un iemetu nākamajā dienā. Un ziniet, vakar vismaz dažas no tām sasniedza savu galamērķi :D
Dzīvojām mazā ciematiņā vārdā La Tejita. Tā uzmanīgi skaitot saskaitījām ar Lauru, ka vēl bez mums tur dzīvo vismaz 4 latvieši.
Viens no tiem Rinalds, kurš vairākas reizes pats nostopējās un aizveda mūs uz tuvējo El Medano pilsētiņu vai atveda mājās ar milzīgiem iepirkumu maisiem.
Te devāmies lasīt kaktusa gardos augļus un apskatīt milzīgu un spokainu alu, kur, iespējams, dzīvo daudz, daudz baložu. Kanārijās saukti par putniņiem :D La Tejita ir slavena ar Montanja Roha kalnu. Skats no terases.
Tas ir sarkans, sarkans un ļoti jauks ar visādām alām un interesantām vietām. Vienā pusē kalnam ir La Tejitas pludmale, kur ir daudz pūķotāju. Otrā pusē ir geju pludmale, kur svinējām Ziemassvētkus.
Izklausās dīvaini, jā. Bet tā vieta patiešām ir ļoti skaista. Sataisījām rosolu, paņēmām keksu ar nazi, gāzes baloniņu un guļammaisus un devāmies savos svētkos.
Pavisam noteikti tie bija paši neparastākie mani Ziemassvētki.
Gulēt pludmalē, skatīties zvaigznēs un ķert adrenalīnu no citu bailēm. No rīta izrādījās, ka mēs visas tomēr nebaidījāmies no cilvēkiem, bet arī no NLO :D Bija arī mākslas brīdis.
Pārdomas par aizvadīto nakti.
Un mūsu uzcītīgais sargs Hilde.
Un es ar Džangu.
Nākamā dienā bija pilnīgi neinteresanta dzīvespriecīgā suņa vietā.
Iepriekšējā dienā bijām uzbraukušas salas augšā uz galvaspilsētu Santa Cruz un piepilsētiņu La Laguna, kur esot labākas ballītes uz šīs salas. Tā jau arī laikam jābūt, ja trīs kvartāli ir pilni ar klubiem un bāriem visplašākajā gaumes aplitūdā.
Otrajos Ziemassvētkos...
devāmies uz pludmali sauļoties un snorkelēt. Snorkelējot pavērās pavisam cita pasaule. Dažbrīd neinteresanta, dažbrīd elpu aizraujoša, kad saproti, ka garām papeld maza raja vai ieraugi jūras ezi tieši zem vēdara.
Protams, nevar nepieminēt, ka Tenerife ir slavena ar trešo lielāko vulkānu pasaulē vārdā Teide. Slavenākais leņķis, kā šis brīnums tiek bildēts.
Vienu dienu devāmies arī tā apskatē.
Tā diena bija vēl vienas jaunas pasaules atklāšana.
Piedzīvojumiem bagāta diena un tādu dēļ ir pat vairāk nekā vērts dzīvot. Pastaiga pa/cer/zem mākoņiem.
Šis mazais šunelis ir Gučī, kas pieder beļģu onkulītim, kurš mūs no pamestās un spokainās Vilaflor pilsētiņas uzveda augšā uz Teidi. Vilaflor pilsētiņā.
Maziem spāņiem, mazas durtiņas.
Stikla bumba uz terases, kas reizēm parāda apgriezto pasauli.
Ceļš, kuru katru dienu mērojām uz tuvējo El Medano pilsētiņu.
Un brīnumi.. katru dienu no jauna.
Satikti daudz jauni cilvēka ar ļoti interesantiem dzīves stāstiem. Savādāk nemaz būt nevar, jo viņi dzīvo Tenerifē un nav spāņi. Vienu dienu Dominiks (beļģis, mūsu taksists ar Porche) aizveda mūs līdz netālajam lidlaukam. Tajā vietā lielās lidmašīnas bia 15 m augstumā virs mums un gatavojās nolaisties. Tā bija sajūta. Traki laba sajūta.
Te pēdējās dienās vēl iespējām ar Lauru izlikt trakumu uz sienas.
Rīta pastaigas un rotaļas ar Hildi.
Brīžiem viņa pat ļoti mūs spēja sasmīdināt. Braucot prom skrēju pa visām istabām, lai savāktu kopā visas savas kurpes un zeķes. Tie viņai kalpoja kā modinātāji, ko no rīta iebāzt visiem sejā. :D
Jaukas vakariņas El Medano restorānā zem kura skalojās ūdens. Montanja Roha no otras puses.
Vēl vesels stāsts ir par došanos mājup uz Portugāli. Gandrīz nokavēta lidmašīna un 2 dienu būšana skaistajā Porto pilsētā. Bet tas lai šoreiz paliek pie manis :) Divas bildes, lai sajustu Porto noskaņu.
Jaunais Gads arī nebija zemē metams! Gardas vakariņas, daudz un smieklīgs salūts, cilvēki no visām pasaules malām un bārs ar trakiem cilvēkiem. Es ceru, ka viss gads būs tāds, kāds bija 1. janvāris, jo tas bija patiešām ļoti jauks :)
Labi. Ķeros atpakaļ pie darbiem, lai, nu jau pavisam drīz, varu doties uz mājām bez parādiem un laimīga. :)
.jpg)
