3 dažādi lieliskas dienas

Te būs daudz lasāma un skatāma. Uzvāriet tēju. :)

Mācības uz trīs dienām atpūtās no manis. Bija ballītes, ekskursija un slinkošana.

5dienas dienā visi erasmusnieki devāmies ekskursijā. Sen tādā nebija būts. Atsauca atmiņā vidusskolas laikus. <3

Mūsu mazais ceļojums bija ļoti rūpīgi saplānots. Sākām ar skaistiem objektiem un beidzām ar visvisskaistākajiem. Kulminācija palika beigās. Un vislielākais pārsteigums, ka tik daudz un vēl lieliskas vietas ir 65 km garā ceļa posmā.

Visi sakāpām IPL autobusā un devāmies uz pirmo apskates objektu pilsētā Batalha [10 km no Leirias]. Skatījāmies Batalhas Monastery [katedrāli] no visām pusēm.

Piemineklis pie katedrāles.

Pati Batalha Monastery no aizmugures.

Centos laimi saķert.

Pirmo reizi redzēju, cik skaisti ir tad, kad saule spīd tieši katedrāles krāsainajos mozaīku logos. Tie pat izrotāja mani. Iekšpuse bija neierasti "plika" un vienkārša. Greznuma efektu radīja tikai mežģīņotās sienas un griesti, un logi. Nekādu zīmējumu un lieku mēbeļu. Skaisti.

Pieņemu, ka katedrālei aizmugurē un visapkārt piederošas mājas un mājiņas.

Pie smaržīgajiem puķu kociņiem.

Nākamā apskates vieta bija Nazare pilsēta, kas ir slavena ar savu pludmali un zvejošanas vēsturi.

Autobuss mūs izlaida ārā un mums atlika tikai pāriet pāri ielai, lai nokļūtu smilšainajā pilsētas daļā.

Absolūts miers un laime atkal nokļūt ūdens tuvumā.

... <3

Pludmales kalniņš.

Smiltis jeb maisījums sastāv no smiltīm, maziem akmentiņiem un gliemežvāku sasmalcinātiem gabaliņiem, kuriem patīk pieķerties pie ādas un neļauties krist nost. Bieži vien sanāk ar nagiem kasīt tos nost.

Jā, un tad man uznāca trakums.

.. un ne tikai man. :D

Latviešu meitenes ciemos pie okeāna.

Apmēram tāda bija vizīte iekš Nazare.

Braucam tālāk. Trešā pietura Peniche, kur atrodas IPL tūrisma skola. Apbrīnojami skaista vieta. Skola atrodas pašā okeāna krastā, kurš izskatās apmēram šādi:

Atkal jau miers un klusums. Viss krasts ir kā milzīgi klints bluķi starp kuriem ir ievērības cienīgas plaisas. Bija jau pāris trakie, kuri tās pārvarēja un tika līdz malai. Es - viens no tiem. :)

Bez adrenalīna nevar dzīvot.

Te mēs ar Aigu nosnaudām ierasto siestu! Sajūta dīvaina, ka kaut kur tālu zem manis sitās viļņu bangas pret klintīm.

Peniche, protams, ir arī pludmale[s], kur var peldēt un sērfot. Interesanti bija tas, ka pa vidu gāja ceļš un tā abās pusēs bija pludmales. Var izvēlēties uz kuri pusi šodien iet, pa labi vai pa kreisi.

Un sērfotāji..

Atkal un atkal kārdināja.

Un braucam atkal tālāk. Nākamā pietura Jardim Buda eden. Budas dārzs. Kaut kas fantastiski skaists un mierpilns. Dārzs, kurā atrodas tūkstošiem lielāku un mazāku Budas statujas.

Šķiet, šis bija lielākais no visiem.

Te mēs ar Sabīni mērījām, kuram no mums trijiem lielākā kāja. Varēja mierīgi iztikt ar acumēru.

Ķīnietīšu lielumlielā kolekcija. Šo vienu gandrīz nogāzu no kājām. Labi, ka paspēju noķert. Tāds vārgs, jo laikam, ka viņus tur pietiekoši labi nebaro.

Šie te mazie budas bija varen daudz. Jau sākām domāt, ka varētu kā suvenīru mājās aizvest, bet.. tie 20kg.

Pie Budas dārza bija liela, liela vīogu plantācija, kur dažam sanāca nočiept kādu ķekaru. Jūs pat iedomāties nevarat to garšu! mmmm

Nākamā un pēdējā pietura bija pilsētiņa Obidus. Maza pilsētiņa, kuras senākā daļa ir pils un mūra ieskauta.

Ejot iekšā pa pils vārtiem, mūs pārsteidza skaists ģitāras skanējums ar The Beatles -Yesterday. Uzreiz devāmies augšā pa mūra kāpnēm. Un devāmies apkārt puspilsētiņai.

Margu nebija, tāpēc tiem, kuriem bija bailes no augstuma, bija priekšroka pārvietoties gar mūra sienu.

Brīžiem pat sirds sāka klapēt vai otrādi, apstāties, no tā skaistuma, ko redzējām un baudījām.

Visas mājiņas un ieliņas, un veikaliņi bija mini. Gružu konteineri viņiem kā tādi nav, bet pie mājas terases, piemēram, ir āķis, kur uzkabināt gružu maisiņu. Tad nu kāds tos savāc, jo mūra iekšpilsētiņa ir parezēta tikai gājējiem. Varbūt kādu riteni var manīt.

Lai tiktu no pilsētas ārā, vajadzēja iet ārā pa tiem pašiem vārtiem, kur muzikants, mūs ieraugot, atkal atskaņoja The Beatles - Yesterday. :)

Tā nu mūsu ceļojums bija galā. Pārbraucām mājās un devāmies mazā ballītē, kas, protams, neilga ilgāk par plkst. 2.

Sesdienā bija plānots mācīties un vienkārši nedarīt neko. BET. Sabīne ieradās ar paziņojumu, ka jābrauc ciemos pie Portugāļu meitenes vārdā Neide. Viņai esot jauka māja un baseins. :) Daudz nedomājot piekritu un devāmies ceļā ar diviem viņas nesen iepazītajiem draugiem. Sākām nedaudz šaubīties vai vispār kaut kur nokļūsim jo Magnum [saldējums :D] un Viktor [s] nezināja, kur Neide dzīvo. Tā nu blandijāmies gar vīnogu un citu augļu plantācijām. Beigu beigās jau atradām.

Ļoti atvainojos, bet bildes nebūs, lai nekārdinātu. :D Patiesībā mans fotoaparāts uz neilgu laiku ir saslimis, bet es centīšos viņu izdakterēt un Liene aizmirsa paņemt.

Ieejot pa vārtiņiem pavērās jauks skats. Nu tā grūti pateikt. No sākuma jau likās viss tā vienkārši, bet, jo tālāk, jo trakāk. Peldbaseins - liels. Dārzs - pilns ar visādiem augļiem, sākot ar plūmēm un beidzot ar vīģēm. Trīs bruņurupuči un gailis. Suņi, kaķi. Palmas un pludmales krēsli. Tādu māju biju redzējusi tikai filmās. -2, -1, 1, 2 - stāvi. 8 guļamistabas un 10 vannasistabas. Kino telpa, disko telpa, atpūtas halle, biljarda telpa un vēl, vēl, vēl. Brīžam nesapratām, kurā vietā jāiet, lai tiktu ārā. Aa un vēl vīna pagrabs ar vairāk kā 500 pilnām pudelēm. Pa mazai vīnu kolekcijai pāris citās istabās. Jāsaka, ka alkohols tajā mājā bija visos iespējamos stūros un plauktos, un ne jau tas lētākais. Un suvenīri, no dažādām pasaules valstīm, bija statujas un gleznas -daudz un lielas. Ceļo jau arī daudz.

Neides mamma bija sarāvusi dārzā persikus un vīģes. Mmm.. nevar pat izteikt, cik tie bija gardi. Pēc peldes baseinā, sekoja pusdienas, kurās tika pasniegtas gardas garneles un gaļa, kura arī esot garšojusi labi un vēl citi gardumi.

No terases pavērēs tāls un plašs skats uz tuvējām pilsētām. Īpaši skaisti bija tad, kad satumsa.

Neide drīz atvērs pati savu fitnesa studiju, kur pasniegs aerobiku, hip hop dejas un vēl visu ko citu. Arī pool dance [deja ap stieni]. Un nejauciet ar striptīzu. Bija mums arī daži paraugdemonstrējumi un jāsaka, ka tas nemaz nav tik viegli kā izskatās.Ir jābūt treniņam, lai nepaliktu zilas kājas un lai vispār varētu pēc tam pakustēties.

Ārā jau bija pavisam tumšs un vēls. Atvadījāmies no mazās paradīzes un devāmies mājās mazā mašīnītē 6 cilvēki. Un mūs pavadīja Portugālē populāra itāļu dziesma par amerikāņi - We no speak americano.

Ausa rīts un pienāca 7diena. Pludmales diena. Peldējām, sauļojāmies un baudījām slinkumu. Vismaz šoreiz bija iespējams labi iebrist okeānā. Katru reizi viņš uzvedas pavisam savādāk. Lai gan viļņi brīžam sāka peldēt arī uz okeāna pusi un tad, kad divi sadūrās, sekoja okeāna grebene! :D

Vakar arī kaķis bija ieradies ciemos.

Un gadījās arī atgadījums ar banāniem.

Tā mums te iet un tā mēs te dzīvojam.

3 1/2 dienas līdz jaunam posmam.

Tad tik sāksies īstā dzīve.

Tchau!

laikapstākļu maiņa

Tad nu beidzot arī šeit ir atnākuši ne tik labi laikapstākļi. Vakar pirmo reizi lija. Un ārā smaržoja tāpat kā Latvijā lietus laikā :) Jāsaka, ka daudzas dienas ir solītas mākoņainas, bet vienmēr tās pamanās mākoņus pazaudēt un atnāk ar karstu un spilgtu sauli. Tikai ne pēdējās divas dienas. Zālīte arī lietus laikā tiek cītīgi laistīta.

Vienu vakaru devāmies arī izlūkot, kas notiek Leiria pa nakti. Erasmusnieku bariņā mērojām ne tuvo, ne arī tālo ceļu līdz centram. Gājām uz vietu, ko mums ieteica. Tur spēlējā grupa un dziedāja sieviete visādas zināmas dziesmas angļu valodā, kurām, protams, erasmusnieki dziedāja līdzi. Jāsaka, ka latviešu meitenes piesaistīja daudzu uzmanību ar savu dejošanu :D, jo viņi tik tur klausās vai arī lieto visādus šķidrumus. Kad grupa tur beidza spēlēt [ap plkst.1.30], devāmies meklēt citu vietu. Atradām. Tur gan bijām tikai mēs un kādi divi/trīs cilvēki un bārmenis. Mūzika bija ciešama un padejot arī varēja. Pēc brītiņa jau bija pilns ar cilvēkiem. Visi gan bija vīrieši. Tad iededzās gaisma, tika aiztaisīti logi. Sajūta nebija patīkama :D Visādas domas jau pazibēja galvā. Visiem apmeklētājiem tika paziņots, ka : "Party is over!". Atkal jau devāmies ārā domāt, ko lai iesāk. Tā nu apstaigājām tuvējo apkārtni un noskaidrojām, ka plkst. 2 viss ir ciet un ir jāiet mājās. Tā arī darījām. Koju sētā visi sēdēja un izrādās, ka netika iekšā. Mēs, gudrās latvietes, pirmā stāvā dzīvojot, atlauzām/atvērām savas žalūzijas un pa logdurvīm ielīdām iekšā un atvērām centrālās durvis arī pārējiem.

Bez mācīšanās, brīvdienās pabijām pie okeāna, protams. Šoreiz gan tas izskatījās nedaudz savādāks. Redzējām, kas notiek bēguma laikā.

Ūdens pazušana atklāja, ka zem tā patiesībā ir milzīgi akmeņi. Tas izskaidroja faktu, kāpēc cilvēki citās vietās gāja vairāk un citās vietās nemaz negāja peldēties. Piedošanu par kvalitāti, jo par fotoaparātiem aizmirsām, ka tādi ir.

Vēl viens gards atklājums ir lupīnes. To sēklas. Pēc okeāna vēders krietni lika par sevi manīt, tad nu vajadzēja to kaut kā apmānīt. Iegādājāmies kaut kādas sēkliņas, kas garšoja gan pēc popkorna, gana arī pēc sevis. Tādas kraukšķīgas un sāļas. Izrādās tās ir lupīņu sēklas. Veikalā ir nopērkami arī kā Tremocos. Arī sāļi. Var lietot, kā piedevu pie alus, piemēram, kopā ar sieru un vēl.

Tie, kuri nezina, kas ir lupīnas..

Mājupceļā - pārsteigums pie kojām. Vēl joprojām īsti nevaram saprast, kāda veida ēka pie kojāma atrodas. Cietums vai kas, jo dzeloņu ir daudz!

Kā arī sargsuņu.. No sākuma gan izskatījās, ka tikai 2.. skaitījām un saskaitījām 10!

Bija mums arī pasākums, kas atkal nedaudz lika padomāt par mājām un atcerētos to jauko māju/Latvijas sajūtu un parādīt to arī citiem. Nezinu gan, vai līdz galam tas mums izdevās, bet centāmies. Uzdevums bija parādīt savas valsts tradicionālo deju. Tūdaliņ, tāgadiņ likās piemērota. Tad nu no sirds izsmējušās un iemācījušās soļus (te nu atcerējos savu bērnību, kad mamma man koridorā to mācīja), dancojām. Savu prezentāciju gan iesākām ar šo video - http://www.youtube.com/watch?v=SrvVkTwQqtU un Prāta Vētras - Welcome to my country.

Daudzi priekšnesumi bija atraktīvi, pāris arī ne tik atraktīvi, bet nu kopumā iemācījāmies daudz.

Poļu polonēzi

Vāciešu Schueplatter - http://www.youtube.com/watch?v=w5mRA3dE4hU&feature=related

tiešām smieklīga deja :D

Iepazīstieties! Šis ir mūsu vienīgais un smieklīgākais zviedrs. :D Markus mums mācīja vardīšu deju un pēc tam vēl izdancināja mūsu grupas skolotāju Fatimu (baznīca) :D.

Viena no zviedra spārnotajām frāzēm ir "I write like a sh*t!". Šodien gan tāds kluss bija, jo apslimis.

Paši itāļi ar priekšnesumu - We no speak americano. No viņu puses gan deja, gan popiela!

Vēl bija arī dejošana ar slotas kātu, zaļumballes dejas, makarena, vēderdejas un vēl Wiskas ekstrēms un mazāk ekstrēms.

Šodienas lekcijas galvenā nodarbe, klausoties ļoti, ļoti daudz portugāļu valodas klausīšanās uzdevumus. Acīm neļāvu lipt ciet, zīmējot ... aplīšus un tā :D (formāts A4, IPL lodīšu pildspalva, '10).

Vēl viens atklājums ir tas, ka mums caur kojām un skolas ēku cauri iet iela. Te pat ir aplis, gājēju pārejas, stāvvietas un daudz zīmes. :D

Arī filmu vakars bija - The Age of stupid. Viena no globālo problēmu filmām. Diezgan mīlīga un naiva, ja salīdzina ar citām tāda veida filmām. Un teiciens: "Ko ta es viens varu darīt pasaules labā..." Aizmirstiet, lūdzu! Es jau tagad sāku domāt, ka mājās man būs jādodas ar kājām, jo tās lidmašīnas..

Gribēju arī uzrakstīt, ka no maniem 4 kurpju pāriem vairs tikai viens ir vesels. Viss saplīsis, bet nu pēc pēdējās rindkopas varbūt tomēr tas ir liels, liels sīkums.

Dzīvojiet saudzīgi, cilvēki!

Adeus!

Mape & okeāns

Ir norietējis vakars un atkal jau ausīs rīts. Piektā mācību diena. Ja, ja. Nu jau būs piektā dienu, kad centīšos kaut ko saprast un bokšķerēt portugāliski. Vismaz beidzot pusi no dienas pavadu, darot kaut ko jēdzīgu. Hmm.. mācoties. Bet man patīk. Ir interesanta un nav dikti grūta tā valoda. Lekcijas sākas plkst. 9. Tāds dīvains laiks, jo vienmēr ir apmācies un drēgns. Gribas silti saģērbties, bet, ejot mājās, knapi tiekam līdz istabiņai, lai nebūtu izcepušās. :D Vienā telpā bija kondicionieris vakar, tāpēc šorīt cēlos un vēlos ar slimu sajūtu, bet nu jau ir labāk. Pēc šīs telpas apmeklējuma, bija patīkami iziet ārā 40 grādos atkal sasildīties.

Mūsu mācību mape ir normālas mācību grāmatas apjomā. Tādu parasti mācās veselu gadu. Mums tā ir jāapgūst trijās nedēļās. Un es pat ticu, ka mums tas izdosies :D Domājiet paši, ja jau otrajā dienā mums bija Portugāles vēsture portugāļu valodā, kādā tempā mēs to mācāmies. :D Pēc lekcijas mums bija jāsadalās grupās pa 5 cilvēkiem un jātrod jautājumu lapas, kur jāizpilda dotie uzdevumi. Lieki teikt, ka viss bija portugāliski. Labi, ka bija noteikums, ka grupā jābūt vienam, kas kaut cik saprot portugāliski. Tas mūs glāba no tizlās nezināšanas sajūtas.

Pa dienām vēljoprojām ir ļoti karsts, ka ārā ilgi uzturēties nav iespējams. Tad nu atliek vakari, bet arī tad vairs īpaši negribās, jo ir nogurums. Jā, zinu :D uz ballītēm man te nemaz nevelk, jo nogurums ņem virsroku un apziņa, ka nākamā dienā agri jāceļas.

Te tāds vakarīgs skats no mūsu istabiņas loga.

Te Leirias centrs no cita skatpunkta.

Šis it kā esot lielākais ZARA veikals Portugālē, lai gan es par to īsti neesmu pārliecināta.

Te tā pati jaukā baznīca no cita skatpunkta.

Patīk man vērot mājas un balkonus, un vispār visādus interesantus sīkumus ieraudzīt.

Pagājušajās brīvdienās aizdevāmies atkal uz pludmali. Šoreiz jau uz nopietnāku, kur bija arī sērfotāji un daudz cilvēki, kuri baudīja gan ūdens, gan saules peldi. Lai gan jāsaka, ka ar peldēšanu ir diezgan pagrūti, jo okeāna viļņi ir lieli un prot visādus trikus, piemēram, veikli nogāzt no kājām pat mani :D Tā nu es iemācījos peldēšanas mākslu okeānā. Kārtība ir tāda. Viena daļa stāv krastā un gaida, kad atnāks septītais vai devītais, kā nu kuram, vilnis un apskalos.

Arī es no sākuma sevi varēju pieskaitīt pie pirmās daļas ekstrēmākajiem peldētājiem. Tas beidzās ar to, ka man virsū uzgāzās liels vilnis, gandrīz kā siena, un izskaloja mani maķenīt tālāk krastā.

Tad nu pametu pirmos peldētājus un devos pie otrajiem, kas bija aiz pirmā lielā viļņa un pēldējās kā akvaparka baseinā, kurā palaista viļņu mašīna. Jāsaka, ka tas bija patīkamāk, ja salīdzina ar šļūkāšanu pa akmeņiem. Kārtīgi izskaloju kaklu un degunu ar sālsūdeni.

Un vēl tie trešie. Sērferi. Domājams, ka drīz pāriešu arī uz šo līmeni :)

Miera brīdis..

Sestais vilnis..

Devītais vilnis!

Kā nu kurš. Cits ķēra lielos, bet cits kā ronis iznira tiem cauri.

Pēc abu veidu peldēm, sākām gaidīt autobusu, apstaigājot vietējo apkārtni. Pašā okeāna malā atrodas necilas, mazas mājiņas. Citas ir kā mājas, kur palikt tūristiem, citās dzīvo vietējie un ir PAT grausti, par ko bijām ļoti pārsteigtas ar Lieni.

Tā nu man te iet. Ik pa brīdim padomāju par savu Liepāju un saviem cilvēkiem, bet pārsvarā par portugāļu valodu un sauli :)

Lai jums skaidras debesis!

Līdz vēlākam!