skola un citas dienas

Zinu, zinu. Neesmu čakla uz rakstīšanu, bet solos laboties.

Kas tad ir noticis pa šo brīdi? Daudz viskas. Jā, bet visu nestāstīšu. Tik tā pa lielam, jo Penichē biju jau kuro reizi. :D Šoreiz gan bija nopietns iemesls, kurš tomēr izgāzās. Bet man vienalga nav iebildumu tur uzturēties.

Te nu vasaras un ziemas meitene. Sabīne velk zeķubikses, tātad bija aukts :D

Mazajā paradīzē metu monētu ūdenī un vēlējos. Vēlēšanās laikam darbojas, jo šodien iegādāju biļetes un braukšu ciemos pie Miltiņmāsas Ziemassvētkos. Būšu tuvāk Āfrikai nekā Eiropai.

Skolā vēljoprojām cītīgi notiek remonts. Čakli strādā. Logi jauni salikti, jo vecie šķiet vēl plānāka par bezlogu variantu. Labi, bet ne par to. Par fotogrāfiju, kas ir izpelnījusies pirmo vietu manā "patīk" sarakstā. Lūk, romantiskā fototelpa un es attīstu bildi.

Liene ākstās.

Te pāris bildes, kuras uztapa bez moderno tehnoloģiju palīdzības. Labi, tikai ar telefona palīdzību ir parādīts bildes pozitīvs.

Te mūsu pašportrets. Īsti gan neizdevās, bet skatāms ir.

Tad bija viena komiska zīmēšans stunda. Patiesībā visas tādas ir un es īsti nesaprotu, ko tur daru, bet nu labi. Uzdevums bija uzzīmēt 6 skeleta skices. Skelets tika nosēdināts uz galda uz izdaiļots ar herbāriju. Tā nu tas sēdēja līdz 6 skices vidum un tad pēkšņi sabruka. Domāju gan, jo izskatījās tāds savārdzis. Visi paskatījāmies uz pasniedzēju, kurš teica, lai turpinam. Un tad teica, lai uzzīmējam arī šo skeleta stāvokli, jo kaut kas tur esot. OK.... :D

Vakara debesis aiz istabiņas loga.

Vēl arī daudz jāmācās rakstīt burtiņi. UU tipogrāfija. Spalva, tinte, burti. Bet, ja godīgi, tad roka ir palikusi klausīgāka un burtiņi rakstās kārtīgi un dažādi. Un DAUDZ!

Sen atpakaļ gājām uz tuvējo brīvā laika pavadīšanas centru, kur noskaidrojām, ka uz dažādām nodarbībām pirmā reize ir bez maksas. Nolēmām izmēģināt jogu, ko vairāk arī nemēģināsim. Bija smieklīgi un galu galā daudz pozitīvas enerģijas guvām no entuziastiskajiem portugāļiem. Omm Šiva, omm Šakti, nama Šiva, nama Šakti. :D Pēc jogas vēl vakariņas pie kursa biedriem. Tur noskaidrojām, ka studentu ēdiens ir makaroni ar tunci vai rīsi ar tunci, vai salāti ar tunci, vai vīns ar tunci, vai tuncis ar tunci. Jā, tuncis. Un, protams, asiņu dzēriens jeb paštaisīta garda sangria.

Te ir sākusies, vai pareizāk būtu teikt drīz beigsies, granātābolu sezona. Šodien sazagāmies no ceļa malas. Nekad nebiju ēdusi tik sarkanu, sulīgu, saldu un nesaķīmijotu! Vēl 6 tup uz palodzes un gaida savu kārtu. Un mandarīni.. gardum gardi. Tik daudz jau apēsts, ka liekas Ziemassvētkiem jau jābūt garām. mmm

Šai reizei pietiks.

Čau!