pauze

Jā, zinu, sliņķis es! Vairs neko nesolu. :D

Cenšos cītīgi apmeklēt skolu, kura nu jau notiek divas reizes nedēļā. It kā jau trīs, bet tagad trešdienās iekrīt visādas streiku dienas un brīvdienas, tāpēc nenotiek. Ja arī notiek, tad neatnāk pasniedzējs. Bet labi vien ir, jo skolā vēljoprojām ir remonts un tagad maina logus.. mhm. Labi silti jāsaģērbjas un noveicas, ja nelīst lietus, tad vismaz nav jāsalst slapjās kājās. Neskatoties uz to, ka lekciju ir maz, darbu ir daudz un pat ļoti. Jātaisa jau pirmais žurnāls, kuru varētu, piemēram, pārdot veikalā. Pēc šādiem uzdevumiem es spriežu, ka mēs Liepājā tikai spēlējamies un kad beigsim skolu, tad īsti neko nemācēsim realizēt. Toties no šejienes jau iziet gatavs darbinieks pilnībā! Tāds, lūk, ir mans salīdzinājums mācību ziņā.

Nu jau kādu laiku atpakaļ bija mums tāds pasākums kā Latviešu vakariņas. :) No sākuma tas likās apgrūtinoši, bet kad sākām visu gatavot, tad nevarējām beigt. Nācās iet vakariņās vēl nākošajā dienā.

Gatavojām, protams, rosolu, bet tas laikam nebija diez ko gudri, jo viņiem redz garšojot rašan salads. Bezgala gardas kartupeļu pankūkas, ķiploku grauzdiņu un ābolrausi. Tādas lietas kā: krējumu, rupjmaizi, kefīru pirkām krievu veikaliņā. Tur arī mums nācās atsvaidzināt krievu valodas zināšanas. Biju pozitīvi pārsteigta par savām :D

Es biju atbildīgā par rausi.

Liene birdināja asaras par ķiploku sāpi.

Un te nu visi visi ēdāji. Šoreiz laikam bijām maksimāli daudz.

Visiem garšoja un visi laimīgi gāja mājās ar sāpošiem vēderiem, jo latviešu ēdiens un varen smags. :D To mēs bijām piemirsušas.

Vienu rītu kāpām lejā pie Sabīnes ar balonu virteni, kas stiepās visa koridora garumā un apsveicām sirsnīgi viņu dzimšanas dienā. Pusdienu svētku mielasts bija netālajā kalna pļaviņā un vakariņas jaukajā portugāļu restorāniņā ar pasakaini garšīgo zivs sacepumu.

Nu jau domās esmu Ziemassvētku brīvdienās. Abas ar Sabīni laidīsim krietni uz Dienvidiem, uz Tenerifi! Ciemosimies pie vienas no jaukajām Miltiņmāsām. Neticēju, ka šie varētu būt skumjākie Ziemassvētki, tāpēc tādi tie arī nebūs, jo Ziemassvētku egles vietā būs banānkoks un par to vien jau ir jāsmaida.

Kas vēl tāds? Pa lielam nekā jauna nenotiek. Pie visa jau pierasts un viss liekas parasts. Visādi sīkumi un likstas dzīvi padara krāsaināku kā arī jaukas un siltas sarunas ar mājām un citām Eiropas malām. Likās jau, ka rutīna te neatradīs mani, bet laikam, ka izdevāstas viņai.

Tagad skatos un man rāda, ka te ir +6 un Latvijā ir -6. :) Lai jums visiem jauka ziema!

Jums balts sniegs, man slapjš lietus.

XOXO Laura

[mācos no mammas :) ]